Ēnu diena 2026 LVKĶI: skolēni iepazīst zinātni klātienē

Šodien, Ēnu diena ietvaros, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts vēra durvis skolēniem, kuri vēlējās iepazīt zinātnes pasauli klātienē.

Institūtā viesojās 37 skolēni no dažādām Latvijas skolām – tostarp no Rīgas, Jelgavas un citiem reģioniem. Lielākā daļa dalībnieku bija 10.–11. klašu skolēni, taču piedalījās arī jaunāko klašu pārstāvji, apliecinot interesi par zinātni jau agrīnā vecumā.

Dienas laikā skolēni apmeklēja laboratorijas, tikās ar zinātniekiem un inženieriem, uzzināja, kā notiek darbs ar koksni, polimēriem un citiem materiāliem, kā arī devās ekskursijā uz LVKĶI pilotiekārtu angāru, kur varēja redzēt tehnoloģiju mērogošanu no laboratorijas uz praktisku pielietojumu.

"Katru skolēnu visas dienas garumā pavadīja institūta pētnieks, sniedzot iespēju ne tikai vērot, bet arī uzdot jautājumus un diskutēt par studiju un karjeras iespējām zinātnē. Vienlaikus Ēnu dienas aktivitātes kalpoja arī kā daļa no pētniecības projektu īstenošanas, nodrošinot zināšanu izplatīšanu sabiedrībā," pastāstīja LVKĶI Ēnu dienas organizatore Mg. chem. Laima Vēvere.

Polimēru laboratorija

Ēnu diena Polimēru laboratorijā norisinājās īpaši rosīgā un praktiskā gaisotnē. Skolēniem bija iespēja ne tikai iepazīt laboratorijas darbu, bet arī pašiem iesaistīties eksperimentos un izprast materiālzinātnes pamatus praksē.

Ph. D. Aigas Ivdres vadībā skolēni iepazinās ar biobāzētu kompozītu izstrādi (No.lzp-2024/1-0071 TOMPosite), savukārt Ph. D. Andas Fridrihsones vadītajā projektā (LZP FLPP Nr. lzp-2024/1-0333, TReResin) tika demonstrēta no atjaunojamām izejvielām iegūtu polimēru sintēze un to īpašības.

Dr. sc.ing. Jāņa Andersona vadītā projekta ietvaros (LZP FLPP Nr. lzp-2025/1-0404, BARRIER) skolēni ēnoja inženieri Mg.sc.ing. Naniju Dambi, savukārt Dr. sc.ing. Vladimira Jakušina projektā (LZP FLPP Nr. lzp-2024/1-0652, PUR4LH2) pētniece Mg.chem. Laima Vēvere demonstrēja kriogēnās izolācijas materiālu izstrādi. Dr. sc.ing. Uģa Cābuļa vadītajā projektā (LZP FLPP Nr. lzp-2024/1-0277, RecPUR) skolēni kopā ar pētnieci Mg.sc.ing. Beatrisi Stūri-Šķēlu iepazinās ar poliuretāna materiālu pārstrādes iespējām.

Papildus tika iezīmēts arī Dr. sc. ing. Uģa Cābuļa vadītais projekts “Building Healthy Beverage Ecosystems to Prevent Childhood Obesity” (4Sir2, Nr. 101181746), kas parāda, kā polimēru materiālu pētniecība var tikt saistīta arī ar sabiedrības veselības un ilgtspējīgu produktu izstrādes jautājumiem.

Skolēni iepazinās arī ar sintēzi mikroviļņos, kas ļauj ķīmiskajām reakcijām notikt ātrāk un efektīvāk, kā arī izmēģināja titrēšanu, kur precizitāte un krāsu maiņa vienā procesā atklāj ķīmijas vizuālo pusi.

Koksnes noārdīšanās un aizsardzības laboratorija

Koksnes noārdīšanās un aizsardzības laboratorijā skolēnus uzņēma pētnieks Ph. D. Errj Sansonetti, zinātniskais asistents Mg. chem. Lotārs Olivers Vasiļjevs un studente Monta Druviņa, demonstrējot, kā pētniecība tiek izmantota ilgtspējīgu risinājumu izstrādē.

Aktivitātes bija saistītas ar projektiem Nokalpojušu pārvades līniju stabu atkārtota izmantošana (SuReUP, Nr. 1.1.1.3/1/24/A/012) un Koksnes virsmu konstrukciju izstrāde izmantošanai ilgtspējīgiem āra produktiem (WOODy, Nr. 1.1.1.3/1/24/A/011). Skolēni uzzināja, kā iespējams pagarināt koksnes materiālu dzīves ciklu un attīstīt jaunus, izturīgus koksnes produktus ārvides apstākļiem.

Biorafinēšanas laboratorija

Biorafinēšanas laboratorijā skolēni iepazinās ar biomasas pārstrādi un jaunu produktu ar augstu pievienoto vērtību izstrādi.

Dr. chem. Kristrīnes Meiles vadībā tika prezentēts projekts SugarPot (Nr. 1.1.1.9/LZP/1/24/005), kurā pētītas koksnes pirolīzes anhidrocukuru izmantošanas iespējas. Danielas Godiņas projektā “Bio-bāzētu polimēru sorbentu sintēze no bērza mizas ekstraktvielām” (BirchSorb, Nr. 1.1.1.9/LZP/1/24/029) skolēni uzzināja par jaunu sorbentu materiālu izstrādi no dabīgām izejvielām.

Savukārt Dr. sc. ing. Māra Puķes vadītajā ERAF projektā (“Pētniecība un izstrāde drabiņām kā zaļās ķīmijas avotam bioekonomikā”, Nr. 1.1.1.3/1./24/A/057) tika demonstrēts, kā maz izmantotas izejvielas iespējams pārvērst par vērtīgiem resursiem bioekonomikā.

Papildus tika iezīmēti arī citi laboratorijā īstenotie pētījumu virzieni, tostarp projekts “Ekstrahētas bērza tāss pārstrāde dabīgā un inovatīvā poliolā” (SAMPUR, Nr. 1.1.1.3/1./24/A/040), kas saistīts ar bio-bāzētu izejvielu izmantošanu poliuretāna materiālu izstrādē, kā arī Horizon 2020 projekts VIOBOND (Nr. H2020-101022987), kura mērķis ir ilgtspējīgu saistvielu izstrāde, izmantojot lignīnu no koksnes biorafinēšanas procesiem.

Arī pētnieks Dr. sc. ing. Ramūnas Tupčiauskas iepazīstināja divus jaunākos Ēnu dienas dalībniekus – 4. klases skolēnus – ar bezsaistvielu kokskaidu plātņu izstrādi un to īpašībām. Skolēni uzzināja, kā iespējams veidot paneļmateriālus bez papildu saistvielām un kā šādi risinājumi var tikt izmantoti būvniecībā. Demonstrējumi bija saistīti ar projektu “Inovatīvo biomasas paneļu izpēte pielietošanai ārējās ēku fasādēs” (Nr. lzp-2023/1-0348), kas vērsts uz jaunu, videi draudzīgu būvmateriālu izstrādi. Savukārt Ph. D. Prans Brazdausks prezentēja pētījumu par lignīna bioogles izmantošanu furfurola ieguvē projektā “Pētījums par funkcionalizētas lignīna bioogles ietekmi uz furfurola ieguvi no tvaika sprādzienā iegūtiem auzu sēnalu ksilooligosaharīdiem” (StexFur, Nr. 1.1.1.9/LZP/1/24/036).

Tāpat Ph. D. Ance Pļavniece iepazīstināja ar savu postdoktorantūras projektu “Hidrotermiskā apstrāde kā platforma pievienotās vērtības cieto un šķidro biomasas produktu valorizācijai” (HTCelect, Nr. 1.1.1.9/LZP/1/24/007), demonstrējot, kā ar hidrotermiskās apstrādes metodēm iespējams iegūt jaunus, funkcionālus biomasas produktus.

Laboratorijas aktivitātes skaidri parādīja, kā biorafinēšanas pieeja ļauj pilnvērtīgi izmantot biomasu, samazināt atkritumus un radīt praktiski pielietojamus, videi draudzīgus risinājumus.

Celulozes laboratorija

Celulozes laboratorijā skolēni iepazinās ar dabīgo polimēru izmantošanu un jaunu materiālu izstrādi no atjaunojamām izejvielām.

Pētniece Ph. D. Ulla Milbreta iepazīstināja ar LAD projektu (Nr. 25-00-C0LA1602-000001), kurā tiek izstrādāti risinājumi bišu mirstības mazināšanai, izmantojot termoreflektīvas virsmas. Šis piemērs parādīja, kā materiālzinātne var tikt pielietota arī netradicionālās jomās, risinot ar klimata pārmaiņām saistītus izaicinājumus.

Savukārt Dr. biol. Ilze Irbe prezentēja projektu “Inovatīvi micēlija biokompozīti no augu atlikumu biomasas ar uzlabotām īpašībām ilgtspējīgiem risinājumiem” (LZP FLPP, Nr. lzp-2023/1-0633), demonstrējot, kā no bioloģiskas izcelsmes materiāliem iespējams radīt funkcionālus un videi draudzīgus produktus.

Praktisko daļu vadīja LVKĶI zinātniskais asistents Bc. biol. Mikus Kampuss un studente Emīlija Skrupsa, kuri skolēniem demonstrēja micēlija kompozītu paraugus un to īpašības, ļaujot tuvāk iepazīt šo materiālu struktūru un pielietojumu.

Laboratorijas aktivitātes ļāva skolēniem saprast, kā celuloze un citi dabīgie polimēri tiek izmantoti jaunu materiālu izstrādē, kas var aizstāt tradicionālos sintētiskos risinājumus dažādās nozarēs.

Lignīna ķīmijas laboratorija

Ēnu dienas dalībnieki iepazinās arī ar Lignīna ķīmijas laboratorijas darbu, par kuru stāstīja pētnieks Mg. chem. Matīss Pāls. Laboratorijas pētījumu virzieni aptver plašu pielietojumu spektru – no videi draudzīgu adhezīvu un polimēru kompozītmateriālu izstrādes līdz augsnes uzlabošanai, notekūdeņu attīrīšanai un bioloģiski aktīvu vielu iegūšanai. Tiek pētīta arī lignīna izmantošana kā funkcionāla piedeva, sorbents vai virsmas aktīvā viela, kā arī augu izcelsmes savienojumu potenciāls medicīnā, lauksaimniecībā un citās nozarēs.

Ēnu dienas laikā skolēni guva ieskatu, kā no šķietami maz izmantota dabas resursa – lignīna – iespējams attīstīt daudzveidīgus, augstas pievienotās vērtības produktus dažādiem praktiskiem pielietojumiem.

Ēnu dienas noslēgumā jaunieši kopā ar pētniekiem neformālā gaisotnē ieturēja kopīgu maltīti, daloties iespaidos un turpinot sarunas – šoreiz pie picas.

Šī diena ļāva ieraudzīt, kā teorētiskās zināšanas pārtop reālos risinājumos – no idejas līdz tehnoloģijai. Tā sniedza ieskatu pētniecības procesā un palīdzēja labāk izprast, kādas prasmes nepieciešamas darbam zinātnē.

Paldies visiem skolēniem par interesi un aktīvo līdzdalību, kā arī institūta pētniekiem par ieguldīto laiku un iesaisti!