Ieskati

Oktobris Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta vēsturē bieži iezīmējies ar nozīmīgiem atklājumiem un jauniem sākumiem. No benzīna motora urbja mežu atjaunošanai un mākslīgās koksnes “lignamona” izgudrošanas līdz bioetanola tehnoloģijām un pētījumiem par jūras aļģēm — šie mediju stāsti atklāj, kā institūta zinātnieki dažādos gados pārvērta idejas reālos risinājumos. 1958.gada oktobrī laikraksts "Cīņa" raksta, ka Mežsaimniecības problēmu institūtā izstrādāts benzīna motorurbis koku stādīšanai. Ierīce ļāva diviem strādniekiem izurbt bedrīti 5–10 sekundēs un sagatavot augsni divreiz ātrāk nekā...

No sveķu piliena līdz krāsai uz sienas – jūnija arhīvi stāsta par to, kā koksne pārtapa vērtībās. Šajos gados LVKĶI zinātnieki pierādīja, ka mežs spēj dot ne tikai siltumu, bet arī ārstēt, aizvietot metālus un iedvesmot jaunas tehnoloģijas. Katrs no šiem atklājumiem ir daļa no Latvijas zinātnes mantojuma. 1947. gada jūnijs – Revolūcija sveķu ieguvē. Latvijas zinātnieki izstrādā jaunu metodi sveķu tecināšanai no eglēm, dubultojot ieguvumu un atverot durvis plašai to izmantošanai ziepju, laku un papīra ražošanā. Sadarbībā ar LU un Mežsaimniecības problēmu institūtu šie pētījumi solīja reālu...

Mežs, laboratorija un laikrakstu slejas – tā varētu raksturot LVKĶI ceļu cauri gadu desmitiem. Katrs raksts ir maza liecība tam, kā no koksnes piedzima dziedinošas vielas, siltumizolācija un idejas, kas devās tālu pāri Latvijas robežām. Maija arhīvu ieraksti atgādina, ka zinātne nav tikai formulas un fakti. 1952. gada maijs. Furacilīns: Brīnumlīdzeklis no Latvijas. Mežsaimniecības problēmu institūtā sintezētais furacilīns kļuva par vienu no pirmajiem ķīmiski sintezētajiem brūču ārstēšanas līdzekļiem (PSRS teritorijā). To radīja mūsu institūts sadarbībā ar mediķiem, izmantojot furfurolu - vielu...

Avīžu un žurnālu slejās glabājas vesels laikmeta stāsts – par idejām, atklājumiem un cilvēkiem, kuri mainīja priekšstatus par koksni un tās iespējām. Šajā rubrikā esam apkopojuši fragmentus no dažādu gadu mediju publikācijām maijā, kas atgādina, kā Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts soli pa solim veidoja savu zinātnes vēsturi. 1951. gada aprīlis Laikrakstā “Zvaigzne” publicēts, ka Mežsaimniecības problēmu institūta vadītājs Arvīds Kalniņš, ķīmiķis Solomons Hillers un komanda izstrādājuši “Rīgas metodi” prettuberkulozes līdzekļa – p-aminosalicilskābes (PASK) – sintēzei. Tas pavēra...