“Baltijas Koks”: Institūts mainās, saglabājot neatkarību

Kā 80 gadu laikā ir mainījies Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts, un kādi ir tā nākotnes attīstības virzieni? Žurnāla “Baltijas Koks” maija numurā publicētais raksts piedāvā ieskatu institūta vēsturē, pētniecībā, sadarbībā ar industriju un redzējumā par bioekonomikas attīstību. Ar izdevuma atļauju publicējam rakstu pilnā apjomā.

Institūts mainās, saglabājot neatkarību

Šajā pavasarī Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts (LVKĶI) nosvinēja savu astoņdesmito dzimšanas dienu. Strauji pieaug LVKĶI atpazīstamība. Arī meža nozares gada balvu Zelta čiekurs katru gadu saņem kāds no institūta pētniekiem vai vesela komanda. Par ieguldījumu sabiedrības izglītošanā nominācijā Par sabiedrības izglītošanu Zelta čiekura atzinības rakstu pērn saņēma LVKĶI Studentu padome.

Interesanti ir lasīt institūta vīziju un iezīmētās pamatvērtības, kurās jūtama smalka sazobe ar laiku.

IZCILĪBA BALSTĀS UZ PIEREDZI UN AMBĪCIJĀM

Lūk, kādi mērķi iezīmēti institūta vīzijā - Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts ir Baltijas bioekonomikas ekselences centrs, kas par nākotnes industrijas mugurkaulu virza biorafinēšanu un attīsta koku kā modernu, videi un cilvēkam draudzīgu materiālu būvniecībā. Tā darbība vērsta uz atteikšanos no naftas resursu lietošanas, kas veicina Eiropas 2050 Nulles emisijas mērķu sasniegšanu.

Stratēģiski definētas institūta vērtības: zinātniskā izcilība, radošā brīvība, cieņpilna sadarbība, ilgtspējīga attīstība. Zinātnisko izcilību raksturo rūpīgi un mērķtiecīgi veikti augstas kvalitātes un ietekmes pētījumi, kas rada jaunas zināšanas un attīsta modernas tehnoloģijas. Zinātniskā izcilība balstās pieredzē un praksē apvienojumā ar ambīcijām, aizrautību un jaunām idejām.

Motivētu zinātnisko darbinieku radošā brīvība atbalstošā vidē ir priekšnosacījums jaunu, vērtīgu zināšanu un risinājumu radīšanai. Personīgā ieinteresētība pētījumos ir svarīga motivācija.

MAINĀMIES, SAGLABĀJOT NEATKARĪBU

LVKĶI direktore ir finansiste Mg. oec. Karīna Orlova.

Karīna Orlova: “Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta astoņdesmit gadu pieredze rāda, ka institūts dažādos laikos ir spējis pielāgoties, nezaudējot savu identitāti. Mēs esam viens no nedaudziem neatkarīgajiem institūtiem Latvijā, kas nav pievienots nevienai universitātei. Tieši spēja mainīties, saglabājot kvalitāti, ir tas, kas, manuprāt, raksturo institūtu.

Runājot par sadarbību ar valsti un industriju, es gribētu uzsvērt, ka zinātniskais institūts nav tikai izpildītājs, bet arī stratēģisks partneris. Partneris, kas problēmas palīdz formulēt precīzi, izvērtēt riskus un pieņemt lēmumus, kuri ir balstīti datos, nevis pieņēmumos, kas ir svarīgi ne tikai komercpartneriem, bet arī politikas veidotājiem.

Mēs strādājam jomās, kur zināšanu ceļš no laboratorijas līdz pielietojumam ir sarežģīts, dārgs un riskants. Tieši tāpēc institūta uzdevums nav tikai radīt jaunas zināšanas, bet arī samazināt pētniecības un administratīvos riskus pilotprojektos, testēšanā un mērogošanā. Šeit institūts apzināti ieņem starpnieka lomu starp fundamentālo pētniecību un industriju, nodrošinot zināšanu pāreju līdz praktiskam pielietojumam.”

PĒTĪJUMI VISIEM SAPROTAMĀ VALODĀ

Liela loma institūta atpazīstamības kāpumā ir tā studentu padomei.

Studentu padomes valdes priekšsēdētāja, pētniece Biorafinēšanas laboratorijā Dr. phil. Daniela Godiņa: “Mūsu padomes uzdevums ir popularizēt institūtu un stāstīt par pētījumiem visiem saprotamā valodā. Paralēli savam tiešajam darbam strādājam komunikācijas lauciņā gandrīz kā šauras specialitātes žurnālisti. Pie mums ekskursijās ierodas daudzi. Tam jāatrod laiks. Sadarbojamies ar asociāciju Latvijas Koks. Braucam uz skolām, rādām un stāstam bērniem par dažādiem eksperimentiem, kas ir Lietkoku čemodānā, kurš paredzēts dabaszinības, fizikas un ķīmijas stundām. Šis komplekts, izmantojot vienkāršus un viegli pieejamus materiālus, dod iespēju veikt dažādus praktiskus eksperimentus. Mums ir cieša sadarbība ar akciju sabiedrības Latvijas valsts meži komunikācijas programmu. Stāstot par institūtu, piedalāmies dažādos pasākumos - Meža dienās Tērvetē un Mežs ienāk Jelgavā. Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Universitātes Karjeras dienās topošajiem meža speciālistiem stāstām par iespējām iziet praksi mūsu institūtā.

Esam sagatavojuši ceturtās kārtas jautājumus raidījumam Gudrs, vēl gudrāks visām klašu grupām. Centāmies, lai jautājumi maksimāli atbilstu tai skolu programmai, ko viņi apgūst, tāpēc pārlūkojām skolas mācību programmu visā, kas attiecas uz dabaszinību programmu. Bērni atbildēja gandrīz uz visiem jautājumiem. To visu organizēja Studentu padome, kas tajā iesaistīja arī kolēģus, kuri, uzdodot jautājumus, parādīja savu laboratoriju, projektus, filmējās. Tas bija ļoti pozitīvs un, domāju, arī rezultatīvs projekts.

Esam gatavi stāstīt un dalīties, taču jāpanāk, ka arī sabiedrība ir atvērta un ieinteresēta. Ne visi uz to, ko dara zinātnieki, raugās atbalstoši. Sadarbojamies ar citu valstu institūtiem, ir Eiropas un pasaules finansējums, braucam uz konferencēm, esam kontaktā ar citu valstu pārstāvjiem.

Institūtā strādā vairāk nekā 120 cilvēku vecumā no divdesmit pieciem līdz deviņdesmit gadiem. Ir tādi, kuri komentē: “Mēs septiņdesmitajos šito arī mēģinājām. Kaut kas sanāca un kaut kas nesanāca...” Tagad ir citas iespējas un interesanti paklausīties, ko, ejot pa šo ceļu, piedzīvojušas kolēģu paaudzes pirms mums. “

AR KARJERU NEJOKO!

Studentu padomes sekretāre, pētniece Polimēra laboratorijā Mg. chem. Laima Vēvere: «Pētījumi ir interesanti, bet par tiem jāmāk interesanti pastāstīt. To mēs visi joprojām mācāmies.

Ne visi ir oratori, un ne visiem patīk par saviem pētījumiem stāstīt. Tas ir normāli. Tomēr visi cenšamies iet un stāstīt, stāstīt saprotami, lai nerastos priekšstats, ka esam iedomīgi, lietojam tikai svešvārdus. Viss, ko mēs darām, balstās uz mūsu iniciatīvu un to, ka atrodam tam laiku ārpus mūsu projektiem. Tas ir papildu uzdevums, ko esam izvēlējušies. Tas dod iespēju mainīt uztveri par ķīmiju un eksakto zinātni un raisīt sabiedrībā interesi par to, ko dara zinātnieki Latvijā. Pagājušajā gadā katru mēnesi pie mums ekskursijā brauca vairākas klases. Arī Zinātnieku naktī mūsu institūts ir vaļā, un Ēnu dienā šogad piedalījās vairāk nekā trīsdesmit ēnu.

Protams, ir skolas, kuras iepriecina, ir arī tādas, no kurām aizbrauc mājās bēdīgs, kur bija bērni ar tukšumu acīs. Lai kā tu censtos, ieinteresētība neaizšķiļas. Ir jau visādi. Atceros burvīgus ceturtās klases skolēnus. Gājām cauri visam institūtam, un actiņas spīdēja. Mazie ir aktīvāki par pusaudžiem. Visvairāk jautājumu saņemam no mazāko klašu skolēniem. Viņiem ķīmija interesē tīri no praktiskās puses - ko ar to var izdarīt. Protams, bijuši arī jautājumi par spridzināšanu.

Skolēnus visvairāk interesē zinātnieku ikdienas darbs. Ja par sarežģītām lietām pastāsta vienkārši, tas iedrošina un rada sajūtu, ka zinātne nav nekas nesasniedzams, bet gan kaut kas interesants un aizraujošs. Ēnu dienas moto šogad bija: Ar karjeru nejoko!”

MEKLĒJAM PRODUKTUS, KĀDU VĒL NAV

Studentu padomes priekšsēdētāja vietnieks Mg. chem. “Matīss Pāls: Katra diena ir citādāka, institūtā rutīna neieslēdzas. Projektu ir daudz un dažādi, šobrīd paralēli strādāju ar četriem. Daudz strādājam zinātnes virzienā, bet ir arī darbs ar sabiedrību. Ejam uz intervijām dažādos raidījumos, organizējam pasākumus institūta iekšienē.

Studentu padome izglīto jauniešus - ir nodarbības, lekcijas, semināri, ekskursijas, sadarbība ar universitātēm. Esmu lasījis lekciju par lignīna ķīmiju Latvijas Universitātē, kas dod iespēju uz vienu priekšmetu paskatīties no dažādām pusēm. Meklējam risinājumus, kā veidot produktus nevis no naftas, bet dabai draudzīgāk. Izmantojam to, kas paliek pāri. Tajā visā ir tīrākā saskarsme ar mežu. Mēs redzam vērtību ne tikai koka stumbrā, bet arī mizās. Pētām ne tikai bērza, bet arī melnalkšņa un alkšņa mizas. Pētījumiem ir dažādi virzieni un dažādi biomasas avoti. Piemēram, sēņu micēlijs, salmi, auzu sēnalas. Par pētījumiem par micēliju kompozītmateriāliem Celulozes laboratorijas grupas zinātnieki saņēma starptautisku Iepakojuma Ekselences balvu.

Lai varētu tālāk attīstīties un iesniegt projektus, protams, doktora grāds ir ļoti svarīgs. Bez tā izaugsme apstājas. Tomēr mani vairāk uz augšu grūž iekšējais dzinulis, nevis apkārtējo ietekme.

Viss, ko mēs šeit darām, balstās tajā, ka meklējam jaunus inovatīvus risinājumus un produktus, kādu vēl nav. Redzam, kā tiek ieviests dzīvē tas, ko esam izpētījuši. Tik daudz laika kā medicīnā tas neprasa.

Ģeopolitiskās situācijas dēļ Eiropā mainās prioritātes, zaļais kurss tiek atbīdīts tālāk, uzsvars tiek likts uz produktiem, kas var kalpot kara laikā arī civilajai aizsardzībai.”

Raksta autore: Anita Jaunbelzere/ žurnāls "Baltijas Koks"