Ieskati

Kad ķīmijas zinātņu doktors Juris Zoldners augusta beigās svinēja savu 90. dzimšanas dienu, viņa rīts kā allaž iesākās ar smaidu un labsirdīgu joku, kas lika pasmaidīt arī kolēģiem. Diena noslēdzās laboratorijā – vietā, kas jau vairāk nekā sešdesmit gadus ir viņa ikdienas ritma centrs. Tur Juris Zoldners ar nepārtrauktu interesi turpina veikt eksperimentus, pārliecinot ikvienu, ka zinātne nav amats, ko atstāj aiz durvīm, bet dzīvesveids, kas piešķir jēgu ikdienai. Šajā vieglumā un vienlaikus stingrajā uzticībā darbam, šķiet, slēpjas arī viņa lielākais profesionālais noslēpums – kā deviņdesmit...

2026. gada 6.–8. maijā notiks Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta (LVKĶI) organizētā BTechPro! konference. Mūsu konferenci raksturo ne vien starptautisks mērogs un drosmīga pieeja jauno pētnieku iesaistei, bet arī fakts, ka organizēšanas priekšgalā stāv zinātniece – Kristīne Meile. Kopā ar konferences orgkomiteju Kristīne veido BTechPro! raksturu – pasākumu, kurā pētniecības kvalitāte un cilvēciskais dialogs savienojas, radot iedvesmojošu platformu jauno zinātnieku izaugsmei. Šī zinātnes un cilvēku satikšanās dimensija īpaši spilgti atklāsies nākamajā BTechPro!2026 konferencē, kas...

Žurnāla Baltijas Koks 2025. gada jūnija numurā publicēta plaša intervija ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta vadošo pētnieku Dr. sc. ing. Ramūnu Tupčausku ( Ramūnas Tupčiauskas). Tā ir saruna, kurā akadēmiskie sasniegumi savijas ar personīgu stāstu par neatlaidību, izvēli un ceļu, kas aizvedis no galdniecības darbnīcas līdz pasaules līmeņa pētniecībai. Inovācijas, kas dzimst no ikdienas resursiem Ramūna vadītie projekti parāda, kā no šķietami mazvērtīgiem resursiem – koksnes atlikumiem un lauksaimniecības blakusproduktiem – iespējams radīt materiālus ar augstu pievienoto vērtību...

No sveķu piliena līdz krāsai uz sienas – jūnija arhīvi stāsta par to, kā koksne pārtapa vērtībās. Šajos gados LVKĶI zinātnieki pierādīja, ka mežs spēj dot ne tikai siltumu, bet arī ārstēt, aizvietot metālus un iedvesmot jaunas tehnoloģijas. Katrs no šiem atklājumiem ir daļa no Latvijas zinātnes mantojuma. 1947. gada jūnijs – Revolūcija sveķu ieguvē. Latvijas zinātnieki izstrādā jaunu metodi sveķu tecināšanai no eglēm, dubultojot ieguvumu un atverot durvis plašai to izmantošanai ziepju, laku un papīra ražošanā. Sadarbībā ar LU un Mežsaimniecības problēmu institūtu šie pētījumi solīja reālu...

Mežs, laboratorija un laikrakstu slejas – tā varētu raksturot LVKĶI ceļu cauri gadu desmitiem. Katrs raksts ir maza liecība tam, kā no koksnes piedzima dziedinošas vielas, siltumizolācija un idejas, kas devās tālu pāri Latvijas robežām. Maija arhīvu ieraksti atgādina, ka zinātne nav tikai formulas un fakti. 1952. gada maijs. Furacilīns: Brīnumlīdzeklis no Latvijas. Mežsaimniecības problēmu institūtā sintezētais furacilīns kļuva par vienu no pirmajiem ķīmiski sintezētajiem brūču ārstēšanas līdzekļiem (PSRS teritorijā). To radīja mūsu institūts sadarbībā ar mediķiem, izmantojot furfurolu - vielu...

Avīžu un žurnālu slejās glabājas vesels laikmeta stāsts – par idejām, atklājumiem un cilvēkiem, kuri mainīja priekšstatus par koksni un tās iespējām. Šajā rubrikā esam apkopojuši fragmentus no dažādu gadu mediju publikācijām maijā, kas atgādina, kā Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts soli pa solim veidoja savu zinātnes vēsturi. 1951. gada aprīlis Laikrakstā “Zvaigzne” publicēts, ka Mežsaimniecības problēmu institūta vadītājs Arvīds Kalniņš, ķīmiķis Solomons Hillers un komanda izstrādājuši “Rīgas metodi” prettuberkulozes līdzekļa – p-aminosalicilskābes (PASK) – sintēzei. Tas pavēra...