LVKĶI preses stāsti. Oktobris: no 20. gs. līdz mūsdienām
Oktobris Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta vēsturē bieži iezīmējies ar nozīmīgiem atklājumiem un jauniem sākumiem. No benzīna motora urbja mežu atjaunošanai un mākslīgās koksnes “lignamona” izgudrošanas līdz bioetanola tehnoloģijām un pētījumiem par jūras aļģēm — šie mediju stāsti atklāj, kā institūta zinātnieki dažādos gados pārvērta idejas reālos risinājumos.
1958.gada oktobrī laikraksts "Cīņa" raksta, ka Mežsaimniecības problēmu institūtā izstrādāts benzīna motorurbis koku stādīšanai. Ierīce ļāva diviem strādniekiem izurbt bedrīti 5–10 sekundēs un sagatavot augsni divreiz ātrāk nekā ar rokām. Jaunais izgudrojums īpaši noderēja kāpu, gravu un izdegušu mežu apmežošanā.
1966. gada oktobrī laikraksts "Avangards" rakstīja par unikālu mežkopības mašīnu “Djatel”. Mašīna varēja nogriezt, pacelt un sakraut kokus, aizstājot 10–12 strādnieku darbu.
1973.gada oktobrī laikrakstā ziņots, ka LVKĶI speciālisti izgatavojuši mākslīgo koksni – lignamonu. Šis materiāls spēja aizstāt vērtīgas koksnes šķirnes, krāsainos metālus un tika izmantots arī tekstila un mašīnbūves rūpniecībā. Par Latvijas zinātnieku pētījumiem lielu interesi izrādīja arī Čehoslovākijas speciālisti, ar kuriem tika uzsākta kopīga rūpnieciskās ražošanas attīstība.
1983.gada rudenī žurnāls "Zinātne un Tehnika" rakstīja, ka LVKĶI izstrādāts jauns kūdras pārstrādes princips un radīta bezatkritumu tehnoloģija METOR. Tā ļauj no kūdras iegūt ogļhidrātus, aminoskābes un humīnvielas lopbarības rauga ražošanai, bet pārpalikumus izmantot kā mēslojumu.
1991. gada oktobrī kinožurnāls “Latvijas hronika” stāsta, ka LVKĶI atrasts oriģināls risinājums, kā no Slokas celulozes kombināta blakusprodukta – lignosulfonātiem – iegūt cietas putas ligoporu. No šī materiāla var izgatavot sarežģītas formas mēbeles – spilgts piemērs koksnes ķīmijas praktiskajam pielietojumam.
2012.gada oktobrī "Latvijas Avīze" raksta par to, ka LVKĶI zinātnieki profesora Nikolaja Vederņikova vadībā izstrādājuši pasaulē unikālu tehnoloģiju bioetanola un furfurola iegūšanai no lapkoku koksnes atlikumiem. Šī bezatlikuma metode ļauj vienlaikus iegūt degvielu un ķīmiskās rūpniecības izejvielas, saglabājot līdz 95 % celulozes. Atklājums, kas prezentēts starptautiskās konferencēs, guvis ievērojamu ārvalstu zinātnieku atzinību.
2021. gada oktobrī laikraksts "Zinātnes Vēstnesis" publicēja interviju ar LVKĶI institūta pētnieku Dr. Bruno Andersonu par koksnes kā būvmateriāla noturību un modernām aizsardzības metodēm. Viņš uzsvēra, ka pareizi apstrādāta koksne ir izturīga gadsimtiem, un institūtā tiek meklēti ekoloģiski risinājumi tās aizsardzībai un modificēšanai, tostarp termokoksnes estētiskās noturības uzlabošanai.
2022.gada oktobrī laikraksts "Stars" rakstīja par Baltijas jūras aļģēm kā ilgtspējīgu resursu un Latvijas zinātnieku pētījumiem šajā jomā. LVKĶI pētnieks Oskars Bikovens skaidroja, ka no sārtaļģes furcellārijas iegūst vērtīgo biezinātāju furcelarānu (E407), ko izmanto pārtikā un kosmētikā. Pētnieki eksperimentāli izgatavojuši vienreizējos traukus, kuros līdz 90 % sastāva veido aļģes.
