6. Baltijas mikrobiologu kongress CBM 2025
Nozīmīgākais mikrobioloģijas notikums Baltijā – 6. Baltijas mikrobiologu kongress (CBM 2025) – pulcēja šoruden ap 100 pētniekiem no sešām valstīm: Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Itālijas, Nīderlandes un ASV. Šī bija jau sestā Baltijas mikrobiologu kongresa tikšanās, kas aizsākās Rīgā 2012. gadā, turpinās ar regulāriem pasākumiem Baltijas valstīs un 2025. gadā atkal ir atgriezies Latvijas galvaspilsētā.
Trīs dienu laikā kongress veidoja vienotu un laikmetīgu mikrobioloģijas pētniecības un inovāciju stāstu – no medicīnas un vīrusu bioloģijas līdz vides mikrobioloģijai, biotehnoloģijai, mikroorganismu daudzveidībai un bioloģisko atkritumu izmantošanai. CBM 2025 mērķis ir veicināt starpdisciplināru dialogu un radīt jaunas sadarbības idejas zinātniekiem un praktiķiem visā reģionā.
CBM 2025 zinātniskā programma veidoja plašu un daudzveidīgu mikrobioloģijas ainavu, aptverot vairākas savstarpēji saistītas pētniecības jomas. Kongresa tematiskās sesijas ietvēra medicīnisko un antimikrobiālo mikrobioloģiju, kur uzmanības centrā bija mikroorganismu rezistence un jaunu terapeitisku pieeju izstrāde, kā arī vīrusu bioloģiju un jaunākos fāgu pētījumus, kas izgaismoja fāgu terapijas un biokontroles potenciālu. Būtiska vieta tika veltīta arī vides mikrobioloģijai un biostabilitātes jautājumiem, tostarp mikroorganismu lomai ūdens, augsnes un atkritumu pārstrādes procesos.
Programma ietvēra referātus, prezentācijas, plakātu sesijas un jaunāko pētījumu apkopojumu abstraktu krājumā. Dalībnieki iepazinās ar modernākajām pētniecības metodēm – genoma analīzi, modelēšanu, sintētiskajām kopienām, elektroķīmiju un vizualizācijas tehnoloģijām.
Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu kongresā pārstāvēja trīs pētnieki – Dr. Ilze Irbe, Dr. Oskars Bikovens un Mikus Kampuss.
Dr. Ilze Irbe prezentēja savus pētījumus ar tēmu "Valorisation of low-value plant biomass residues for the development of mycelium-based biocomposites". Pētījumā analizētas micēlija biokompozītu fizikāli mehāniskās īpašības, izmantojot Trametes versicolor micēliju, kas audzēts uz bērza slīpputekļiem un kviešu salmiem. Rezultāti parāda, ka bērza slīpputekļu kompozīti demonstrē augstāku mehānisko izturību un labāku mitruma noturību, padarot tos perspektīvus bioloģisku materiālu izstrādei. Vienlaikus augstie ūdens uzsūcamības rādītāji liecina par micēlija biokompozītu potenciālu smago metālu biosorbcijai.
Dr. Oskars Bikovens uzstājās kongresā ar tēmu "Mycelium biocomposites derived from agricultural and wood processing by-products with magnetic properties as potential biosorbent". Pētnieka fokusā ir magnētisku micēlija biokompozītu izstrāde ar magnetīta nano- un mikrodaļiņām, kas spēj adsorbēt smagos metālus no ūdens un var tikt atdalīti ar magnētisko lauku, neizmantojot filtrāciju. Pētījums parāda, ka bērza bāzes substrāts nodrošina daudz augstāku magnētisko aktivitāti nekā kviešu salmu bāze, padarot to par perspektīvu materiālu magnētisku biosorbentu izstrādei.
Mikus Kampuss prezentēja savu pētījumu "Effect of substrate composition and chitosan coating on the properties of T. versicolor mycelium composites". Pētījumā apskatīta substrāta sastāva un hitozāna pārklājuma ietekme uz micēlija biokompozītu īpašībām. Kviešu salmi veicināja intensīvāku micēlija augšanu, bet lieces stiprība nebija būtiski atšķirīga starp paraugiem. Savukārt priežu skaidas nodrošināja augstāku spiedes izturību. Hitozāna pārklājums būtiski samazināja ūdens uzsūci, taču palielināja gaisa mitruma jutību, atklājot līdzsvara nozīmi starp mitruma noturīgumu un higroskopiskumu.
CBM 2025 organizēja Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts, sadarbojoties ar Baltijas zinātniskajām partnerorganizācijām. Kongresa misija ir radīt platformu, kur zinātne, idejas un cilvēki satiekas, lai kopīgi veidotu mikrobioloģijas nākotni Baltijas reģionā un ārpus tā.
