Sēnes, kas nes Latvijas zinātniekiem pasaules slavu

Līdz ar rudeni Latvijas mežos un parkos uz kritušiem vai bojātiem koku stumbriem arvien biežāk redzama raibā tauriņpiepe (Trametes versicolor). Šī vizuāli pievilcīgā, bet neēdamā piepe pasaulē pazīstama kā viena no visvairāk pētītajām ārstnieciskajām sēnēm. Taču Latvijā tā kļuvusi arī par iedvesmas avotu mūsu zinātniekiem, kuri Valsts koksnes ķīmijas institūtā izstrādā inovatīvus micēlija biokompozītus – dabīgus materiālus, kas var aizstāt sintētisko putuplastu un plastmasu.

Stāsts par šo pētījumu un tā panākumiem plašāk publicēts “Kas Jauns Avīzē” un portālā jauns.lv.

Dzīvais materiāls ar lielu potenciālu

Mūsu Celulozes laboratorijas vadošā pētniece, bioloģijas doktore Ilze Irbe skaidro:

“Veidojam micēlija kompozītus, tas nozīmē, ka izmantojam dzīvas sēnes micēliju, kuru audzējot un apstrādājot iegūstam materiālu, ar ko aizstāt putuplasta materiālus, piemēram, perspektīva ir to izmantot kā izolācijas materiālu iepakojumam, nākotnē var pat izaudzēt dažādas mēbeles un dizaina priekšmetus,”

Micēlijs laboratorijā sākumā tiek audzēts kolbās šķidrā barotnē, vēlāk pārnests uz substrātu – koksnes skaidām vai kaņepju spaļiem. Pēc pāris nedēļām tas pārtop masā, kas atgādina mīklu un kuru var veidot visdažādākajās formās – granulas, plāksnes vai pat gatavus priekšmetus.

Lielā priekšrocība – šie biokompozīti ir bioloģiski noārdāmi. Kompostēšanas eksperimenti pierādījuši, ka micēlija granulas augsnē sadalās dažu nedēļu laikā, vienlaikus bagātinot to ar organiskām vielām.

Starptautiski panākumi

Šogad mūsu zinātnieku radītais micēlija kompozīta materiāls izcīnīja uzvaru prestižajā starptautiskajā konkursā “WorldStar Winner”, kurā piedalījās 550 pretendenti no 40 valstīm. Tas ieguva arī “Grand Prix” balvu nacionālajā konkursā “Labākais iepakojums Latvijā”. Abos gadījumos tika novērtēts gan inovācijas potenciāls, gan ieguvumi videi.

“Esam tikai sākumā, taču redzam, ka šiem materiāliem ir milzīga nākotne,” pārliecināta ir Ilze Irbe.

No idejas līdz projektam

Pētījumi aizsākās 2019. gadā kā brīvprātīgs darbs. Raibā tauriņpiepe jau atradās institūta sēņu kolekcijā, jo to izmantoja koksnes izturības testos. Izpētot literatūru, zinātnieki saprata, ka šīs piepes micēlijs spēj ātri augt dažādos substrātos un piešķir materiālam vērtīgas īpašības. Rezultāti iedrošināja iesniegt projektus un turpināt pētījumus.

Tagad darbs rit Latvijas Zinātnes padomes finansētā projektā “Inovatīvi micēlija biokompozīti (MB) no augu atlikumu biomasas ar uzlabotām īpašībām ilgtspējīgiem risinājumiem” (Nr. lzp-2023/1-0633), kas ilgs līdz 2026. gada beigām.

Nākotnes iespējas

Šobrīd mūsu pētnieku komanda fokusējas uz iepakojuma granulām, taču materiāla potenciāls ir krietni plašāks – akustiskās plāksnes, mēbeļu prototipi, dzīvnieku zārciņi un pat “sēņu āda” apģērbu industrijai.

Zinātnieki atzīst, ka viņi nav ražotāji, bet prototipu radītāji un inovācijas virzītāji. Tāpēc institūts ir atvērts investoru un uzņēmēju sadarbībai, lai nākotnē micēlija biokompozīti kļūtu par ikdienas produktu – videi draudzīgu, drošu un konkurētspējīgu alternatīvu sintētiskajiem materiāliem.

“Amerikā Zinātnes fonds jau tagad dzīvo materiālu atzīst par vienu no četriem svarīgākajiem nākotnes pētījumu virzieniem,” uzsver Ilze. “Tas nozīmē, ka arī micēlija kompozītiem ir nākotne.”