No sveķu piliena līdz krāsai uz sienas – jūnija arhīvi stāsta par to, kā koksne pārtapa vērtībās. Šajos gados LVKĶI zinātnieki pierādīja, ka mežs spēj dot ne tikai siltumu, bet arī ārstēt, aizvietot metālus un iedvesmot jaunas tehnoloģijas. Katrs no šiem atklājumiem ir daļa no Latvijas zinātnes mantojuma.

1947. gada jūnijs – Revolūcija sveķu ieguvē.

Latvijas zinātnieki izstrādā jaunu metodi sveķu tecināšanai no eglēm, dubultojot ieguvumu un atverot durvis plašai to izmantošanai ziepju, laku un papīra ražošanā. Sadarbībā ar LU un Mežsaimniecības problēmu institūtu šie pētījumi solīja reālu ieguldījumu rūpniecībā.

1956. gada jūnijs – No bērza tāss līdz linolejam.

Institūta zinātnieki atklāj, ka bērza tāss var aizstāt dārgo importa korķi linoleja ražošanā. Ieguvums – 8–10 reižu zemāka pašizmaksa un vietējo resursu izmantošana.

1958. gada jūnijs – Piens un sviests no koksnes?

Intervijā laikrakstam institūta direktors A. Kalniņš stāsta par institūtā izstrādāto hidrolīzes metodi. No zāģu skaidām iespējams iegūt glikozi, lopbarības raugu, plastmasas un citas vielas. Atkritumi pārvēršas vērtībās.

1959. gada jūnijs – Pasaulē pirmā skuju miltu fabrika.

Institūts ievieš ātržāvēšanas metodi, lai iegūtu vērtīgus skuju miltus ar karotīnu un vitamīniem. Skuju milti kļūst par pilnvērtīgu lopbarību un uzlabo mājlopu veselību.

1969. gada jūnijis – Auto starplikas no egļu mizas

Koksnes ķīmijas institūts izstrādājis jaunu starpliku materiālu automobiļu motoriem no egļu mizas. Jaunais materiāls ir ilgtspējīgs, izturīgs, un samazina atkarību no importa

1974. gada jūnijs – Jauns līdzeklis glaukomas ārstēšanai.

Institūta pētnieki sintezē “celukarpīnu” – jaunu līdzekli ar ilgstošu iedarbību pret glaukomu. Tā ir Latvijā izstrādāta un klīniski pārbaudīta medicīnas inovācija.

1989. gada jūnijs – Krāsas no lignīna.

Koksnes ķīmijas institūtā radītas krāsas “Formaktiv” un “Formasorb”, kas ir videi draudzīga alternatīva. Krāsas ir izturīgas, viegli uzklājamas un veidotas uz lignīna bāzes.