Mežs, laboratorija un laikrakstu slejas – tā varētu raksturot LVKĶI ceļu cauri gadu desmitiem. Katrs raksts ir maza liecība tam, kā no koksnes piedzima dziedinošas vielas, siltumizolācija un idejas, kas devās tālu pāri Latvijas robežām.
Maija arhīvu ieraksti atgādina, ka zinātne nav tikai formulas un fakti.

1952. gada maijs. Furacilīns: Brīnumlīdzeklis no Latvijas.

Mežsaimniecības problēmu institūtā sintezētais furacilīns kļuva par vienu no pirmajiem ķīmiski sintezētajiem brūču ārstēšanas līdzekļiem (PSRS teritorijā). To radīja mūsu institūts sadarbībā ar mediķiem, izmantojot furfurolu - vielu, kas iegūta no koksnes. Šis dzeltenais pulveris kļuva par cerību slimnīcām un pierādīja, ka meža resursi dziedē.

1961. gada maijs. Latvijas vecākie koki: no teikas līdz zinātnei.

Mežsaimniecības problēmu institūta zinātnieki devās ekspedīcijās, lai apzinātu Latvijas senākos kokus - dzīvos dabas pieminekļus. Viņi reģistrēja vairāk nekā 80 dižkokus, tostarp tūkstošgadīgo Mazsalacas ozolu un leģendām apvīto Zauskas priedi. Šie koki nestāstīja tikai par dabu, bet arī par latviešu vēsturi, ticējumiem un cīņām. Ziņa tika pārpublicēta 12 avīzēs visā Latvijā, uzsverot sabiedrisko nozīmi un zinātnieku darbu dabas mantojuma saglabāšanā.

1970. gada maijs. Furfurols Kubai, skuju milti Japānai.

LVKĶI kļūst par starptautisku zinātnieku sadarbības centru. Kubas eksperti trīs reizes viesojas Rīgā, lai pārbaudītu Latvijas metodi furfurola ieguvei no cukurniedru atkritumiem, un atklāj, ka tā ir efektīvāka par labākajām ASV tehnoloģijām. Tikmēr Japānas zinātnieki interesējas par celulozes hidrolīzi un skuju miltiem. Savukārt VDR un Rumānijas pētnieki sadarbībā ar LVKĶI pēta jaunas papīra līmes, sveķu ieguvi un ekoloģiskās attīrīšanas metodes.

1987. gada maijs. “Ripors”: siltumizolācija no atkritumiem.

Siltumizolācijas materiāla “Ripors” radīšana no celulozes rūpniecības atlikumiem bija īsts izrāviens. Tā vietā, lai atkritumus izgāztu, LVKĶI zinātnieki no tiem radīja materiālu, ko izmantoja saldētavās, fermās un būvniecībā. “Riporu” tolaik izmantoja no Ziemeļu Ledus okeāna krastiem līdz Baltijas jūrai, un no Arktiskā Tiksi līdz Ķīnas robežai.

1990. gada maijs. “Līga”: plēve, kas glābj augļus.

Pirms bioplastmasas ēras, LVKĶI no celulozes radīja iesaiņojamo materiālu “Līga”, kas ļāva āboliem, bumbieriem un pat vīnogām saglabāties svaigiem nedēļām ilgi. Tā bija gan bioloģiska barjera, gan risinājums pārtikas atkritumu mazināšanai.