Avīžu un žurnālu slejās glabājas vesels laikmeta stāsts – par idejām, atklājumiem un cilvēkiem, kuri mainīja priekšstatus par koksni un tās iespējām. Šajā rubrikā esam apkopojuši fragmentus no dažādu gadu mediju publikācijām maijā, kas atgādina, kā Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts soli pa solim veidoja savu zinātnes vēsturi.

1951. gada aprīlis
Laikrakstā “Zvaigzne” publicēts, ka Mežsaimniecības problēmu institūta vadītājs Arvīds Kalniņš, ķīmiķis Solomons Hillers un komanda izstrādājuši “Rīgas metodi” prettuberkulozes līdzekļa – p-aminosalicilskābes (PASK) – sintēzei. Tas pavēra iespēju efektīvāk ārstēt tuberkulozi un ielika pamatus Organiskās sintēzes institūta izveidei.
(Avots: “Zvaigzne”, Nr.7, 01.04.1951)

1964. gada aprīlis
Laikrakstā "Zinātne un Tehnika" publicēts raksts "Eksperimentālie. Ķīmiskie," kur žurnālists P. Pooka aprakstījis Mežsaimniecības problēmu institūta jauno izgudrojumu – plastificētās koksnes ražošanas tehnoloģiju. Arvīda Kalniņa vadībā toreiz zinātnieki izstrādāja metodi, kur no svaigi cirstām koksnes sagatavēm, izmantojot amonjaku un presēšanu, ieguva ārkārtīgi stipru un izturīgu materiālu. Šī koksne bija septiņas reizes vieglāka par bronzu, izturēja spiedienu līdz 1300 kg/cm² un bija izturīgāka par ozola koku. Plastificētā koksne kļuva par stratēģisku materiālu – slīdgultņu ieliktņiem, mašīnbūves detaļām un pat transportlīdzekļu būvniecībai, aizvietojot dārgus krāsainos metālus.
(Avots: “Zinātne un Tehnika”, Nr.4, 01.04.1964)

1974. gada aprīlis
Laikrakstā "Zvaigzne" lasāma ziņa par to, ka Latvijas Koksnes ķīmijas institūta Celulozes modifikācijas laboratorijas, akadēmiķa Arvīda Kalniņa vadībā, zinātnieki risināja aktuālu medicīnas problēmu – zāļu iedarbības paildzināšanu jeb prolongāciju. Vecākā zinātniskā līdzstrādniece Nadežda Kaškina un ķīmijas zinātņu kandidāte Milda Pormale ilgstošu pētījumu rezultātā radīja jaunu preparātu – celnovokaīnu. Šis preparāts piedāvāja ilgstošu anestēzijas efektu, balstoties uz celulozes modificēšanas tehnoloģijām. Celnovokaīns bija izcils piemērs tam, kā augsta līmeņa organiskā ķīmija un koksnes pētniecība var radīt inovatīvus produktus cilvēka veselības uzlabošanai. Pētījumi, kuros piedalījās arī vecākā inženiere Erna Simsone un jaunākā zinātniskā līdzstrādniece Ieva Leimane, apliecināja institūta spēju veiksmīgi apvienot fundamentālo zinātni ar praktiskām medicīnas vajadzībām.
(Avots: “Zvaigzne”, Nr.7, 05.04.1974)

1980. gada aprīlis
Laikraksts "Cīņa" ziņo par starptautisku semināru, kas veltīts koksnes kā nākotnes izejvielas potenciālam. Profesors Vladimirs Karlivāns uzsver, ka, samazinoties tradicionālo resursu – ogļu, naftas un gāzes – apjomiem, koksne kļūst par stratēģisku izejvielu, jo tā ir fotosintēzes ceļā nepārtraukti atjaunojama. Pasaule ik gadu rada ap 200 miljardiem tonnu biomasas, kas krietni pārsniedz fosilo resursu ieguvi. Zinātnieki aicina pilnvērtīgi izmantot visus koksnes komponentus – hemicelulozi, celulozi, lignīnu, - lai iegūtu cukurus, spirtus, furfurolu un citus vērtīgus produktus, kas noder plastmasu, degvielu un sintētisko šķiedru ražošanā.
(Avots: “Cīņa”, Nr.88, 15.04.1980.)

1999. gads
"Latvijas Vēstneša" rakstā “Koks mums var kalpot tūkstoš veidos” akadēmiķis Dr. habil. chem. Nikolajs Vederņikovs, raksta par koksnes kā atjaunojama resursa nozīmi nākotnes ķīmijas industrijā. Viņš norāda, ka, ņemot vērā naftas resursu izsīkumu, koksne var kļūt par galveno organisko izejvielu. LVKĶI izstrādāja jaunu procesu, kas ļāva vienlaicīgi iegūt furfurolu un etanolu no koksnes atliekām. Šis sasniegums piesaistīja ASV, Kanādas un Ķīnas uzņēmumu uzmanību, apliecinot LVKĶI vadošo lomu biomasas pārstrādes tehnoloģijās.
(Avots: “Latvijas Vēstnesis”, Nr.181)

2004. gada aprīlis
Laikrakstā "Laiks" publicēts raksts par LVKĶI Biokompozītu laboratoriju, kur ķīmijas doktora Imanta Kaimiņa vadībā, strauji attīstās jaunas paaudzes ārstniecības un kosmētikas līdzekļu izstrāde, izmantojot dabas vielas. No laboratorijā tapušā pirmā produkta – zobu un mutes higiēnas līdzekļa “Stomadents” – līdz pasaules atzinību guvušajam brūču dziedēšanas līdzeklim “Rimezīvs”, kas tika izmantots Černobiļas katastrofas seku likvidēšanā un humānās palīdzības misijās Armēnijā un Irākā. Imanta Kaimiņa komanda turpina veidot plašu dabasvielās bāzētu produktu klāstu: Lorozolu pret elpceļu infekcijām, biodabīgus krēmus roku un kāju aizsardzībai, chitozāna produktus gļotādu aizsardzībai un holesterīna līmeņa pazemināšanai, Hitopolu, ko tolaik dēvēja par kabatas izmēra “ambulanci” ātrai brūču aizsardzībai. Biokompozītu laboratorijas un Zinātniskās ražošanas uzņēmuma “Medicamina” attīstītie produkti apvienoja klasiskās zināšanas par dabas vielām ar modernu, saudzējošu tehnoloģiju izmantošanu.
(Avots: “Laiks”, Nr.16, 24.04.2004.)