Aktualitātes

Uz Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta jumta drīzumā sanēs ne vien saules stari un vējš, bet arī čaklas bišu saimes. Gatavošanās šim brīdim jau norit pilnā sparā. Top projekta eksperimentālā drava ar 36 stropiem, kas būs aprīkoti ar sensoru tīklu bišu dzīves procesu uzraudzībai reāllaikā. Tas ir viens no centrālajiem elementiem jaunā projektā “Metodes izstrāde stropu ekranēšanai, izmantojot termoreflektīvās virsmas bišu mirstības mazināšanai strauju klimata pārmaiņu ietekmē”, ko vada Celulozes laboratorijas pētniece Dr.biol. Ulla Milbreta. Vai atpazīsti, kas ir šajā foto? Daudzi...

Jūlijā divos nozīmīgos lauksaimniecības pasākumos – Agroresurs u e un Ekonomikas institūta (AREI) Lauku dienā Priekuļos un Lauku dienā Viļānos – tika prezentēts jaunais mikrobioloģiskais augu biostimulants, kura pamatā ir Bacillus subtilis MSCL 1441 baktērijas. Šī inovācija ir daļa no LAD projekta “Mikrobioloģiska preparāta ieguve un pielietojums ražības paaugstināšanai dārzkopības un augkopības profila saimniecībās" (Subt4Potato) (Projekta Nr.: 24-00-C0LA1601-000032), kuras mērķis ir izstrādāt efektīvu un videi draudzīgu risinājumu, izmantojot karsētu kartupeļu šūnsulu – cietes ražošanas...

Latvijas Zinātnes padome ir noslēgusi pētniecības un inovāciju projektu konkursa otrās kārtas administratīvo izvērtēšanu, un 74 pieteikumi ar augstu inovāciju potenciālu nodoti zinātniskajai izvērtēšanai starptautiskiem ekspertiem. Šie projekti iezīmē nākamo attīstības posmu Latvijas zinātnē, izceļot tās spēju risināt sabiedrībai un tautsaimniecībai nozīmīgus izaicinājumus. Projekti pārstāv 11 viedās specializācijas jomas un aptver 14 zinātnes nozares, ar spēcīgu akcentu uz inženierzinātnēm, dabaszinātnēm un veselības pētniecību. No biomedicīnas un farmācijas līdz materiālzinātnēm un...

Mūsdienu materiālzinātne tiecas radīt risinājumus, kas vienlaikus ir tehnoloģiski efektīvi un ilgtspējīgi. Koksnes šķiedras kā dabisks un atjaunojams resurss jau ilgstoši tiek pētītas kā daudzsološs izejmateriāls kompozītmateriālu ražošanā. Tomēr to plašāku izmantošanu ilgstoši ir kavējusi viena būtiska problēma – slikta saderība ar sintētiskajiem polimēriem, ko izraisa abu materiālu atšķirīgā polaritāte un sveķi skujkoku šķiedrās, kas var ietekmēt koksnes-polimērkompozītu (KPK) ekspluatācijas īpašības. Forest4LV projektā Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētnieki ir meklējuši...

Kopš 2020. gada, kad Latvija kļuva par Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) asociēto dalībvalsti, valsts pētniecības un tehnoloģiju institūcijām pavērusies iespēja piedalīties augstas pievienotās vērtības starptautiskos projektos. Viens no spilgtākajiem piemēriem šajā kontekstā ir Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts ar vairāk nekā 75 gadu kompetenci biomasas pārstrādē un funkcionālu materiālu izstrādē. LVKĶI ekspertīze aptver plašu virzienu loku, tostarp bio-bāzētu polimēru, saistvielu un kompozītmateriālu izstrādi, kas pielāgoti augstas veiktspējas pielietojumiem. Institūta priekšrocība ir...

Sintētiskie herbicīdi un mulčas gadiem sola ražu, taču grauj augsnes veselību, bioloģisko daudzveidību un cilvēku uzticību pārtikas drošībai. Vēl bez tam nezāles samazina kultūraugu ražu par 30–40% un veicina kaitēkļu un slimību izplatību ( Kostina-Bednarz et al., 2023). Lai gan sintētiskie nezāļu apkarošanas preparāti vēl joprojām tiek plaši izmantoti, arvien biežāk tiek uzsvērta vajadzība pēc ilgtspējīgām, dabai draudzīgām alternatīvām, kas nepieļauj rezistences veidošanos un neapdraud veselīgu augsni nākamajām paaudzēm. Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētnieki uzdod citu jautājumu...