Diskusija Latvijas Nacionālajā bibliotēkā: “Zinātnes politika – atspēriens vai spēriens Latvijas izaugsmei?”

28.oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika pirmā no trim diskusijām, kas veltītas Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) 20 gadu jubilejai. Diskusiju cikls top sadarbībā ar LNB un pievēršas zinātnes un sabiedrības mijiedarbībai, aicinot domāt par to, kā zinātni padarīt par nozīmīgu valsts attīstības virzītājspēku.

Pirmā saruna ar nosaukumu “Zinātnes politika – atspēriens vai spēriens Latvijas izaugsmei?” pulcēja dažādu nozaru pārstāvjus – Latvijas Universitātes profesoru Kristapu Jaudzemu, 14. Saeimas deputāti Antoņinu Ņenaševu, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru Kasparu Gorkšu un Izglītības un IZM pārstāvi Annu Leiškalni. Diskusiju vadīja LJZA valdes loceklis un zinātniskā institūta “BIOR” pētnieks Ingus Pērkons.

Zinātne ir viens no spēcīgākajiem sabiedrības un ekonomikas dzinējspēkiem, taču Latvijā tās potenciāls joprojām nav pilnvērtīgi izmantots. Paneļdiskusijā tika meklētas atbildes uz jautājumu kā padarīt zinātni par centrālu, nevis marginālu valsts attīstības prioritāti? Sarunas gaitā tika analizēti gan sasniegumi, gan izaicinājumi, kas vēl stāv priekšā. Dalībnieki pievērsās tam, kā izveidot ilgtspējīgu zinātnes cilvēkkapitāla politiku, kurā doktorantu un pēcdoktorantu atbalsts kļūst par pastāvīgu ieguldījumu nākotnē, nevis īslaicīgu iniciatīvu. Diskusijā tika meklēti risinājumi arī tam, kā veidot regulāru dialogu starp zinātniekiem un lēmumu pieņēmējiem, lai pierādījumos balstīta pieeja kļūtu par neatņemamu politikas, tostarp zinātnes politikas, sastāvdaļu. Vienlaikus dalībnieki runāja par nepieciešamību veicināt dialogu un mainīt sabiedrības un politiķu priekšstatus par zinātni kā tikai tūlītēju inovāciju avotu, uzsverot tās nozīmi drošības, veselības un labklājības stiprināšanā.

LJZA valdes locekle un Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētniece Ph.D. Daniela Godiņa uzsver:

“Zinātnes politikas sistēma Latvijā ir daudzslāņaina un vienlaikus trausla. Šķietami darīts ir daudz, taču mēs joprojām atpaliekam no citām valstīm, un tas liek domāt, ka nepietiek tikai ar normatīvu izmaiņām vai stratēģijām uz papīra. Ir nepieciešama ilgtermiņa pieeja, kas balstīta uzticībā un sadarbībā starp zinātniekiem un lēmumu pieņēmējiem. Viens no būtiskākajiem jautājumiem ir zinātnieku ataudze. Pēdējo gadu reformas doktorantūras un pēcdoktorantūras jomā ir solis pareizajā virzienā, tomēr tās jāpadara ilgtspējīgas un prognozējamas, lai jaunajiem pētniekiem būtu redzams attīstības ceļš, nevis īslaicīga iniciatīva. Akadēmiskās karjeras modelim jākļūst par drošu pamatu, kas motivē palikt zinātnē un strādāt Latvijā. Un, protams, vienmēr aktuāls paliek jautājums par fundamentālo zinātni – par pētījumiem, kuru vērtību nevar izmērīt tikai naudā. Ir jāatrod līdzsvars starp akadēmisko brīvību un valsts prioritātēm, starp sabiedrības gaidām un pētniecības neatkarību. Tikai tad, kad šis līdzsvars būs atrasts, zinātne spēs pilnvērtīgi kalpot gan sabiedrības drošībai, gan veselībai, gan ilgtspējīgai attīstībai.”

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds. Nākamā diskusija notiks 26. novembrī. Sekojiet līdzi jaunumiem Latvijas Jauno zinātnieku apvienības mājaslapā: jauniezinātnieki.lv