Pētniecība ar skatu nākotnē: LVKĶI pieci pēcdoktorantūras projekti

Ilgtspējīgi materiāli, viedie sorbenti, vērtīgi cukuri no koksnes, bioogle un elektrodi no biomasas – tādi ir aktuālie pētniecības virzieni, pie kuriem šobrīd strādā Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pieci pēcdoktorantūras pētnieki. Šie projekti ir daļa no plašāka mērķa, kura fokusā ir zaļajās tehnoloģijās balstīti bioresursi, kas vienlaikus ir efektīvi, videi draudzīgi un konkurētspējīgi.
Iepazīsties ar katru no viņiem un uzziniet, kā viņu idejas var kļūt par reālu problēmu risinājumiem!
Ralfs Pomilovskis: Divkomponentu bio-sveķi automobiļu un būvniecības nozarei

Projekts: SuReComp
Laiks: 01.07.2025.–30.06.2028.
Ph.D. Ralfs Pomilovskis izstrādā divkomponentu termoreaktīvus polimēru sveķus, kuru pamatā ir ilgtspējīgas izcelsmes karboksilskābes. Šie sveķi tiks apvienoti ar dabīgām šķiedrām, veidojot kompozītmateriālus, kas varētu aizvietot tradicionālos plastmasas un stiklašķiedras risinājumus automobiļu un būvniecības jomā. Tiek lēsts, ka gala materiālu sastāvā būs līdz 80 % atjaunojamu izejvielu.
Daniela Godiņa: Sorbenti no bērza mizas ekstraktiem – analītiskās ķīmijas nākotne

Projekts: BirchSorb
Laiks: 01.07.2025.–30.06.2028.
Ph.D. Daniela Godiņa sintezēs bio-bāzētus polimēru sorbentus no bērza mizas ekstraktvielām (triterpēniem), izmantojot tos kā stacionāro fāzi un pielietojot sorbentus atdalīšanas un attīrīšanas procesos, īpaši šķidruma hromatogrāfijas un cietfāzes ekstrakcijas jomās. Pētījumi par bio-bāzētiem polimēru sorbentiem ir aktuāli, jo tie piedāvā videi draudzīgu un biodegradējamu alternatīvu tradicionālajiem sorbentiem, un šobrīd uzmanība tiek vērsta uz to īpašību – piemēram, virsmas laukuma un porozitātes – optimizēšanu.
Kristīne Meile: Vērtīgie cukuri no koksnes dūmiem

Projekts: SugarPot
Laiks: 01.07.2025.–30.06.2028.
Dr.chem. Kristīne Meile pēta, kā koksnes biomasa, pārveidojoties pirolīzes laikā, veido anhidrocukurus – potenciāli vērtīgus savienojumus ķīmiskajā rūpniecībā. Ar analītiskās pirolīzes un GC-MS metodēm mūsu pētniece noskaidros dažādu anhidrocukuru veidošanās mehānismus, un iegūtās zināšanas liks lietā, lai iegūtu specifiskus ķīmiskos savienojumus. Projekta mērķis ir uzlabot un attīrīt pirolīzes šķidros produktus, lai veicinātu atjaunojamo izejvielu izmantošanu ķīmiskajā rūpniecībā.
Prans Brazdausks: Furfurola un taukskābju ieguve no auzu sēnalām

Projekts: StexFur
Laiks: 01.07.2025.–30.06.2028.
Dr.sc.ing. Prans Brazdausks pēta, kā, izmantojot katalītisku tvaika sprādziena procesu, selektīvi atdalīt C5 ogļhidrātus no auzu sēnalām un vienlaikus uzlabot enzimātiskās hidrolīzes efektivitāti, lai no cietajā atlikumā esošās celulozes iegūtu glikozi. Nākamajos pārstrādes posmos šie izdalītie produkti attiecīgi tiek pārveidoti par furfurolu un taukskābēm – savienojumi, kurus uzskata par vērtīgām izejvielām biodegvielu ražošanai. Furfurola ieguvei tiek izmantota funkcionalizēta lignīna bioogle, kas veidota no cietā atlikuma pēc enzimātiskās hidrolīzes. Šis ir izcils piemērs tam, kā šķietami nenozīmīgi pārtikas ražošanas blakusprodukti var kļūt par izejvielu daudzpakāpju biorafinēšanas procesam.
Ance Pļavniece: Oglekļa elektrodmateriāli no cukura šķīduma

Projekts: HTCelect
Laiks: 01.04.2025.–31.03.2028.
Ph.D. Ances Pļavnieces projekta HTCelect galvenais mērķis ir vienlaikus iegūt cietos un šķidros produktus ar augstu pievienoto vērtību, hidrotermiski pārstrādājot biomasas ogļhidrātus. Cietie produkti būs jauna veida oglekļa elektrodu materiāli, savukārt šķidrie blakusprodukti tiks pētīti kā ķīmiskās rūpniecības resurss. Lignocelulozes koksnes cukuru izmantošana ir jauna pieeja inovatīvu oglekļa materiālu iegūšanai, kas, termiski apstrādājot, nodrošinās jaunus efektīvus materiālus enerģijas iegūšanai.
Mērķtiecīgs ieguldījums zinātniskajā attīstībā
Pieci pēcdoktorantūras projekti, ko šobrīd īsteno LVKĶI jaunie pētnieki, apliecina institūta spēju piesaistīt un attīstīt jauno zinātnieku potenciālu. Katrā no projektiem tiek risināti aktuāli jautājumi bioekonomikas, materiālzinātnes un vides tehnoloģiju jomā, vienlaikus attīstot arī pētnieku individuālās prasmes un starptautisko sadarbību.
Projekti šobrīd ir tikai sākuma posmā, taču jau tagad ir skaidrs – izvirzītie mērķi ir ambiciozi, zinātniski pamatoti un sabiedriski nozīmīgi. Ar interesi sekosim līdzi to gaitai un rezultātiem nākamo trīs gadu laikā.