Zinātnieku nakts 2025: “Atklāj sevī pētnieka gēnu!”
26. septembrī visā Latvijā notika Zinātnieku nakts 2025, kur vairāk nekā 30 vietās vienlaikus valdīja zinātnes svētku gaisotne. Šā gada vadmotīvs bija “Atklāj sevī pētnieka gēnu!”, mudinot ikvienu apmeklētāju ļauties zinātkārei un izmēģināt, kā ir būt pētniekam.
Piedzīvojums Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā
Arī mūsu institūtā šis vakars izvērtās īpašs – pasākuma organizatores Laima Vēvere un Daniela Godiņa kopā ar kolēģiem bija parūpējušās par plašu un saistošu programmu. Viesus sagaidīja Ance Pļavniece un Ralfs Intars Lazdiņš, aicinot doties ceļojumā pa laboratorijām.
Koksnes bionoārdīšanās un aizsardzības laboratorijas pētnieki Dace Cīrule, Lotārs Olivers Vasiļjevs, Edgars Kuka, Matīss Ķevers un Errj Sansonetti demonstrēja, kā koksni ietekmē mitrums, mikroorganismi un saules starojums, kā arī kādas metodes ļauj saglabāt materiālu izturīgu ilgtermiņā.
Polimēru laboratorijas pētnieki Ralfs Pomilovskis, Beatrise Stūre-Šķela, Laura Vasiļevska un Ralfs Intars Lazdiņš ļāva apmeklētājiem iegūt daudzkrāsainu poliuretāna putuplastu no atjaunojamām izejvielām un pastāstīja par siltumizolācijas izgatavošanas tehnoloģijām. Anda Fridrihsone atklāja dzīves cikla analīzes noslēpumus.
Celulozes laboratorija bija sagatavojusi viesiem divus īpašus notikumus:
Pētnieks Mikus Kampuss iepazīstināja ar mūsu pētnieces Ilzes Irbes micēlija kompozītiem – materiāliem no salmiem, kaņepju spaļiem, koksnes skaidām un makulatūras, kas ir pilnībā bionoārdāmi un piemēroti iepakojumam, izolācijai un pat dizainam.
Pētniece Ulla Milbreta demonstrēja īpaši sagatavotu filmu par savu unikālo projektu – bišu dravu uz LVKĶI jumta, kā arī prezentēja sadarbības rezultātus ar dizaineriem: micēlija sērfa dēli.
Šis dēlis tapis sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas studentu Lūkasu Segliņu. LVKĶI pētnieki palīdzēja izstrādāt piemērotu micēlija kompozītmateriālu, testējot dažādus substrātus (auzas, salmus, griķus, klijas, kaņepes) un mehāniskās īpašības. Rezultātā tapa funkcionāls prototips, kas apliecina – zinātne un dizains kopā spēj radīt reālu alternatīvu naftas produktiem.
Biorafinēšanas laboratorijas pētnieks Māris Puķe atklāja furfurola ieguves noslēpumus, Jānis Rižikovs stāstīja par bērza tāss ekstraktiem, Andris Bērziņš demonstrēja inovatīvas bioloģiskas izcelsmes fasāžu plātnes. Mārtiņš Andžs atklāja pebiotiku noslēpumus. Savukārt Kristīne Meile stāstīja, cik svarīgi ir novērtēt produktu kvalitāti no ķīmiskā sastāva skatupunkta (kas un cik daudz ir paraugā).
Bioinženierijas laboratorijas pētniece Elīna Didrihsone kopā ar kolēģi Ilvaru Sutri aicināja viesus spēlē ar īstu mikroorganismu piedalīšanos.
Savukārt Krista Dimante, Darja Aļejksejeva un Konstantīns Jansons demonstrēja papīra mašīnu, bet Vanesa Dhalivala, Ksenija Radovska un Matīss Pāls vadīja viktorīnas un interaktīvus uzdevumus.
Iedvesmas stāsts: OsteoWood projekts
Šogad Zinātnieku naktī piedalījās arī mūsu kolēģe Laura Andže – VPP BioPhoT 1. uzsaukuma finansējuma ieguvēja ar projektu “OsteoWood. Bērza koksnes jaunās paaudzes risinājums kaulu fiksācijai – ilgtspējīgs ceļš no meža līdz funkcionāliem implantiem”.
Projekta mērķis ir izstrādāt jaunu bērza koksnes materiālu osteosintēzes implantiem, kas būtu bioloģiski saderīgs un piemērots pacientiem, kuriem tradicionālie metāla implanti nav piemēroti. Tas ir pavisam jauns biomateriālu risinājums ar augstu nākotnes potenciālu.
Laura atzina:
“Latvijas prezidenta Jaungada uzrunas vārdi – ‘Bet ja nu sanāk’ – mani patiesi iedvesmoja. Kopš tā brīža šis jautājums ir kļuvis par manu darba virzītājspēku. Ar BioPhoT programmas atbalstu varēju uzdrīkstēties domāt plašāk: ja nu bērza koksni var pārvērst par osteosintēzes implantiem? Ja nu tas izdodas – mēs iegūstam gan jaunu medicīnas iespēju, gan ilgtspējīgu Latvijas eksportspējīgu nišas produktu. Zinātne vienmēr sākas ar šādu drosmīgu domu!”
Zinātne kā ikdiena
Zinātnieku nakts mērķis ir parādīt, ka zinātne ir mūsu ikdienas daļa un ka aiz katra pētījuma stāv īsti cilvēki – pētnieki, kas ar aizrautību strādā pie jauniem risinājumiem. Latvijā šī iniciatīva ir daļa no Eiropas mēroga pasākuma, un to koordinē Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar zinātniskajām institūcijām, augstskolām un inovāciju centriem.
