Micēlija sērfošanas dēlis: kad sēnes šķeļ viļņus!
Latvijas Mākslas akadēmijas bakalaura programmas students Lūkass Segliņš vakar aizstāvēja savu bakalaura darbu “Micēlija dēlis” Produktu dizaina specialitātē un saņēma izcilu vērtējumu – 10!
Šis nav tikai vizuāli iespaidīgs sērfa dēlis – tas ir videi draudzīgs, no sēņu micēlija veidots biokompozīts, kas radīts ciešā sadarbībā ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu un “Drty Boards” sērfa dēļu meistariem no Liepājas.
LVKĶI pētnieki palīdzēja izstrādāt piemērotu micēlija kompozītmateriālu, testējot dažādus substrātus (auzas, salmus, griķus, klijas, kaņepes) un mehāniskās īpašības. Tika nodrošināts arī laboratorijas aprīkojums micēlija audzēšanai un žāvēšanai. Rezultātā tapa funkcionāls prototips, kas apliecina – zinātne un dizains kopā spēj radīt reālu alternatīvu naftas produktiem.
Darba mērķis bija rast ilgtspējīgu alternatīvu poliuretāna putām, kas dominē sērfa dēļu industrijā. Lūkass izvēlējās micēliju kā saistvielu, bet kaņepju šķiedras kā pastiprinošu struktūru, radot materiālu, kas ir bioloģiski noārdāms, radīts no Latvijā pieejamām izvejvielām un cilvēkam drošs.
1.attēls. Kaņepju šķiedras
Kā atzīmē pats darba autors:
Sērfinga industrijas ietekme uz vidi ir pārsteidzoša: ik gadu pasaulē tiek saražoti ap 750 000 sērfa dēļu, un katrs no tiem dzīves cikla laikā rada aptuveni 165 kg CO₂ – tas ir tikpat, cik automašīna izdala, nobraucot 700 kilometrus.
Tieši šis fakts kļuva par atspēriena punktu Lūkasa meklējumiem pēc ilgtspējīga risinājuma.
Dēli “izaudzēja” formā, kur sēņu micēlijs vairākas dienas saauga ap šķiedrām. Pēc tam to žāvēja 70°C temperatūrā, lai pārtrauktu augšanas procesu. Laminēšanai Lūkass izmantoja bioloģiski ražota epoksīda sveķu sistēmu un lina audumu, kas nodrošināja izturību.
Ceļš uz gala prototipu nebija taisns – tas bija eksperiments ar laiku, sēnēm un pacietību. Lai izveidotu veiksmīgu micēlija sērfa dēli, Lūkass veica virkni eksperimentu ar dažādu formu un materiālu paraugiem: jaunais pētnieks testēja vairākus substrātus gan to saaugšanas kvalitātes, gan materiāla struktūras ziņā.
Eksperimentu gaitā Lūkass novēroja, ka dažas šķiedras radīja pārāk irdenu vai trauslu rezultātu, savukārt citi substrāti veidoja pārāk blīvu struktūru vai mikoloģiski nepiemērotu vidi. Tika izgatavoti vairāki eksperimentālie prototipi – sākot no maziem 10x10 cm testgabaliem līdz lielākiem paraugiem, līdz beidzot tika uzbūvēta koka forma reāla izmēra sērfa dēlim.
2.attēls. Pirmais prototips
3.attēls. Otrais prototips
4.attēls. Trešais prototips
5.attēls. Ceturtais prototips
Viens no galvenajiem izaicinājumiem bija nodrošināt viendabīgu micēlija augšanu, neapdraudot struktūras stabilitāti. Dēlis tika audzēts kontrolētos apstākļos un vēlāk žāvēts 70 °C temperatūrā, lai pārtrauktu micēlija augšanu, saglabājot materiāla mehāniskās īpašības.
6.attēls. Ph.D. Mārtiņš Andžs apstrādā formā iepildīto micēlija masu
Šo eksperimentu laikā sadarbība ar LVKĶI zinātniekiem bija būtiska – gan aprīkojuma pieejamības, gan konsultāciju, gan uzticēšanās ziņā, kas ļāva jaunajam dizainerim Lūkasam domāt kā pētniekam.
7.attēls. Micēlija augšana
Apsveicam Lūkasu ar šo radošo, pētniecībā balstīto un tīrākai nākotnei atvērto darbu, un lepojamies ar LVKĶI pētnieku profesionālo, cilvēcīgo un iedvesmojošo ieguldījumu šī inovatīvā projekta tapšanā!
Īpaša pateicība:
- Ph.D. Mārtiņam Andžam un Dr.biol. Ullai Milbretai – viņi ne tikai dalījās ar zināšanām un laboratorijas resursiem, bet arī ziedoja savu brīvo laiku, vakarus un pat brīvdienas, lai kopā ar micēliju “izaudzētu” ideju līdz gatavam dēlim;
- Dr.chem. Laurai Andžei, kura nevilcinājās iesaistīties, palīdzēja iegūt nepieciešamos materiālus un nenogurstoši atbalstīja ideju no sākuma līdz beigām;
- un arī Dr.biol. Ilzei Irbei – par sākotnējo ierosmi un paraudziņu testēšanas iespēju.
