Radīt telpu jaunajai paaudzei: Kristīnes Meiles stāsts par BTechPro!

2026. gada 6.–8. maijā notiks Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta (LVKĶI) organizētā BTechPro! konference. Mūsu konferenci raksturo ne vien starptautisks mērogs un drosmīga pieeja jauno pētnieku iesaistei, bet arī fakts, ka organizēšanas priekšgalā stāv zinātniece – Kristīne Meile. Kopā ar konferences orgkomiteju Kristīne veido BTechPro! raksturu – pasākumu, kurā pētniecības kvalitāte un cilvēciskais dialogs savienojas, radot iedvesmojošu platformu jauno zinātnieku izaugsmei. Šī zinātnes un cilvēku satikšanās dimensija īpaši spilgti atklāsies nākamajā BTechPro!2026 konferencē, kas norisināsies Rīgā un Siguldā, un būs daļa no LVKĶI 80. jubilejas notikumiem, pulcējot jaunos pētniekus no visas Eiropas un ārpus tās, lai dalītos pieredzē, zināšanās un idejās par nākotnes bioekonomiku.

Kas ir tās idejas un pieredze, kas veido konferenci par īpašu notikumu jaunajiem zinātniekiem? Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz Kristīne Meile – BTechPro! 2026 galvenā organizatore, ar kuru sarunājās Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta komunikācijas komanda.

Kā viss sākās: pirmie soļi BTechPro! ceļā

LVKĶI: Kristīne, Tu esi viena no BTechPro! konferences aizsācējām. Kā radās ideja par šādu starptautisku konferenci tieši jaunajiem zinātniekiem?

Kristīne: Pirms BTechPro! konferences pie mums LVKĶI notika vietējās institūta studentu konferences, bet kaut kā bija sajūta, ka mēs varam vairāk un vērienīgāk. Kolēģi (Uģis Cābulis, Anda Fridrihsone, Inese Fiļipova, Arnis Kokorevičs, Miķelis Kirpļuks, Laima Vēvere, Ralfs Pomilovskis un citi)  bija atbalstoši, un tā nu mēs ķērāmies pie plānošanas. Tā bija tāda vienreizēja iespēja jaunajiem zinātniekiem izplānot tādu konferenci, kādu paši vēlas. 

LVKĶI: Kādas bija lielākās grūtības sākotnējos gados un kas deva pārliecību turpināt?

Kristīne: Varētu teikt, ka pirmo konferenci BTechPro2022 mēs organizējām diezgan ekstremālos apstākļos – pandēmija bija knapi beigusies (kādu mēnesi pirms konferences mēs vēl tā līdz galam nebijām droši, ka viss varēs notikt klātienē). Krievija bija tikko uzbrukusi Ukrainai, kas bija diezgan prātam neaptverami un ietekmēja noskaņojumu gan mums pašiem, gan ārzemju kolēģiem. Uz šī dramatiskā fona būtu nevietā sūdzēties, ka šis tas bija sarežģīti vai prasīja vairāk pūļu nekā domāts. Bet galu galā šī pirmā BTechPro! konference izdevās lieliski, dalībnieku bija daudz no dažādām valstīm, programmu veidoja augstas kvalitātes lekcijas un citas aktivitātes, un mēs saņēmām labas atsauksmes, kas ļoti iedvesmoja plānot tālāk!

BTechPro! devums jaunajiem pētniekiem

LVKĶI: Kā BTechPro! atšķiras no citām konferencēm biotehnoloģiju un biorafinēšanas jomā?

Kristīne: Mēs pieturamies pie principa iedrošināt jaunus talantus, tāpēc BTechPro! konferencēs ikkatrs tiek pie vārda – visi dalībnieki uzstājas ar mutiskām prezentācijām. Jāatzīst, ka lielajās konferencēs bieži vien studentus un jaunus doktorus vairāk bīda uz stenda referātu formātu, bet runāt “ļauj” tikai pieredzējušākiem zinātniekiem. Pie mums uz skatuves lielas starptautiskas auditorijas priekšā kāpj pat bakalaura līmeņa studenti, un man ir ļoti, ļoti liels gandarījums, ka līdz šim visi prezentētāji piedalījušies ar labi sagatavotām un interesantām prezentācijām. T.i. mums izdodas būt gan iekļaujošiem un atbalstošiem, gan uzturēt augstu zinātnisko kvalitāti.

LVKĶI: Ko Tu pati uzskati par lielāko ieguvumu jaunajiem pētniekiem – vai tie ir profesionāli kontakti, zināšanu apmaiņa, iespēja uzstāties?

Kristīne: Noteikti dalība konferencē ļauj paplašināt redzesloku, iedvesmoties un caur sarunām atrast jaunus leņķus pētījumu tēmām. Es gan gribētu pieminēt, ka BTechPro! programmā mēs vienmēr iekļaujam tādas pār-disciplināras tēmas kā akadēmiskās karjeras attīstība, zinātnes ētika u.tml., jo tieši, nonākot starptautiskā vidē un satiekot savas jomas pārstāvjus ar citām pieredzēm, ir vērtīgi padomāt par fundamentālām tēmām, kas var palīdzēt pieņemt svarīgus dzīves lēmumus.

Ko gaidīt BTechPro! 2026 programmā

LVKĶI: Kādi būs 2026. gada galvenie akcenti un kāda ir izvēlēto plenārsēžu un darbnīcu koncepcija?

Kristīne: Konference jau tradicionāli sāksies ar darbsemināriem, kuru laikā dalībnieki sadalās mazākās grupās, iepazīstas, iejūtas un apgūst jaunas prasmes. Piedāvājam izvēlēties vienu no trim semināriem, kas notiks paralēli. Tas ir diezgan sāpīgi, jo visas tēmas (prezentāciju veidošana, intelektuālā īpašuma jautājumi, dzīves cikla novērtējums) ir ļoti kārdinošas (pasmaida). 2026. gada konference gan būs īpaša ar 6. maija vakara pasākumu “Zināšanu pārnese & sadarbība”, kas noritēs LVKĶI 80. jubilejas zīmē. Par šo esmu priecīgi satraukta, tas būs ļoti svinīgs, patīkams un iedvesmojošs pasākums.

LVKĶI: Kā tika atlasīti keynote runātāji? (vai vairāk svarīga bija viņu akadēmiskā ietekme vai spēja iedvesmot jaunos pētniekus?)

Kristīne: Vieslektorus izvēlējāmies, balstoties uz rekomendācijām, meklējām cilvēkus, kuru lekcijas dotu plašāku perspektīvu – nevis klasisko fokusu uz paveiktiem eksperimentiem, bet vairāk nākotnes iespējas.

LVKĶI: Kuras darbnīcas Tu pati gribētu apmeklēt kā dalībniece, ja nebūtu organizatore?

Kristīne: Kā jau teicu, tas ir grūts lēmums! Bet šogad es noteikti piereģistrētos uz Arta Kromaņa darbnīcu “Demystifying know-how: best practices in intellectual property protection for scientists”, kas būtībā ir par zinātnieku iespējošanu un sagatavošanu “īstajai dzīvei”. 

Zinātnes un organizēšanas balanss

LVKĶI: Tu pati esi pētījusi lignocelulozes pirolīzes produktus un ar tiem saistītas šķelšanās un frakcionēšanas metodes. Kā Tava zinātniskā pieredze ietekmē konferences saturu un tēmas, kurām pievērs uzmanību?

Kristīne: Biorafinēšana ir ļoti plaša tēma, un mani pētījumi (šobrīd par anhidrocukuru izomēru veidošanos koksnes pirolīzes biorafinērijā) ir tikai ļoti šaura, specifiska daļiņa no visas tās tehnoloģiju daudzveidības, kas tiek prezentētas BTechPro! konferencēs. Kaskādes biorafinērijās, kad no vienas atjaunojamas izejvielas tiek secīgi iegūti vairāki vērtīgi produkti, daudzveidība ir spēks! Un es vienmēr pie sevis iztēlojos, cik stilīgi būtu mēģināt salikt visus konferences dalībniekus vienā sistēmā, kur katrs ar savām unikālajām prasmēm viens otru papildina. Bet šāda veida saliedēšanās pasākums mums vēl nav noticis (pasmaida).

LVKĶI: Vai ir iespējams apvienot intensīvu laboratorijas darbu ar tik plašas starptautiskas konferences vadīšanu?

Kristīne: Nekas cits jau neatliek! Ir jāapvieno! Jebkurā gadījumā vienmēr ir patīkami darīt lietas, kas sagādā prieku.

Iespējas un atbalsts jaunajiem pētniekiem

LVKĶI: Kā, Tavuprāt, mainījusies jauno zinātnieku situācija Latvijā pēdējo gadu laikā?

Kristīne: Kopumā ir pozitīvas tendences, jaunas iespējas. Stiprinās zinātnisko institūciju starptautiskās sadarbības, kas arī jaunajiem zinātniekiem paver daudzveidīgas iespējas mācīties un gūt plašu pieredzi pētniecībā. PostDoc Latvia programma arī ir īpašs pavērsiens, kas daudziem jaunajiem doktoriem ļāvusi intensīvi attīstīties par projektu vai zinātnisko grupu vadītājiem. Vēl gribu pieminēt Latvijas Jaunu zinātnieku apvienību (LJZA). Tā šogad svin jau 20 gadu jubileju, bet – vismaz man personīgi – šķiet, ka tieši pēdējos gados LJZA ir veicinājuši vērtīgus procesus Latvijas zinātnes ekosistēmā.

LVKĶI: Kādu atbalstu vai vidi Tu vēlētos redzēt, lai Latvijā būtu vieglāk attīstīt akadēmisko karjeru un startēt starptautiskos projektos?

Kristīne: Tā noteikti ir ikvienā nozarē un arī zinātnē – [akadēmiskā] kultūra, ētika, savstarpējās attiecības ir jākopj. Šis ir tieši tas, kur LJZA loma Latvijas zinātnē ir milzīga, stiprinot zinātnisko kopienu. Es ticu, ka šī cilvēcība ir visa pamatā, bet tāpat būtisks tomēr ir un paliek finansējums zinātnē. Gan doktorantūras jaunajam modelim vēl prasās praktiski uzlabojumi, gan vēl jo vairāk ir svarīgi mērķtiecīgi ieguldīt līdzekļus Latvijas pēcdoktorantūras projektos, lai, piemēram, novērstu to finansējuma pārrāvumu, kas bija starp iepriekšējām ERAF līdzfinansētajām PostDoc Latvia programmām. Jauno zinātnieku ataudze ir prioritāte, ja mēs ilgtermiņā gribam dzīvot attīstītā, pārtikušā valstī, bet bez inovācijām ekonomisku izrāvienu sasniegt pagrūti.

BTechPro! nākotne: mērķi un ieceres

LVKĶI: Kādu Tu redzi BTechPro! pēc 10 gadiem? Vai tā varētu kļūt par centrālo Baltijas reģiona platformu bioekonomikā jaunajiem pētniekiem?

Kristīne: Es domāju, ka BTechPro! ir vērtīgs pasākums ne tikai Baltijas, bet visas Eiropas mērogā. Tas arī pamatojas LVKĶI sadarbības tīklos, kas plešas pat ārpus Eiropas. Es ļoti priecātos, ja nākotnē pati BTechPro! konference paceļotu ārpus Latvijas – organizatoriem tas būtu jauns piedzīvojums rīkot konferenci sadarbībā ar citu valstu organizācijām. BTechPro! ir svarīgi arī attīstīties zinātniskās kvalitātes aspektā, nākotnē strādāsim pie kvalitatīva un atzīta konferences rakstu krājuma izdošanas.

LVKĶI: Kādas ir Tavas cerības attiecībā uz BTechPro! 2026? Kas būtu lielākais gandarījums pēc konferences noslēguma?

Kristīne: Pēc šī gada dīvainajiem laikapstākļiem, manas cerības ir par to, lai nav auksts un lietains laiks un lai Rīgas un Siguldas viesi nākamgad iegūst vispatīkamāko iespaidu par Latviju. Es redzu šo konferenci arī kā lielu atbildību, jo daudzi ārvalstu dalībnieki Latviju BTechPro! ietvaros apmeklē pirmo reizi. Tas arī ir iemesls, kāpēc mēs cenšamies konferenci bagātināt ar baudāmu saturu ārpus zinātniskajām sesijām, radot patīkamu fonu kontaktu dibināšanai un stirpināšanai. Konferenču organizatori jau tādas tipiskas namamātes vien ir – būs gandarījums, ja viesi būs labi paēduši un priecīgi (pasmaida).

Par iedvesmas brīžiem

LVKĶI: Vai ir kāds brīdis no iepriekšējām konferencēm, kas palicis atmiņā kā īpaši iedvesmojošs vai aizkustinošs?

Kristīne: No 2024. gada konferences ir tiešām sirsnīga epizode – viena no lietuviešu dalībniecēm pateicībā par atsaucīgo komunikāciju pirms konferences (par reģistrācijas lietām, Sci-Pi attēlu konkursa formātiem u.tml.) atveda mazu dāvaniņu ar Ačiū! lācēnu. Ir ļoti jauki saņemt tādu pozitīvismu no dalībniekiem.

LVKĶI: Ko tu pati iemācies no jauno pētnieku jautājumiem un enerģijas?

Kristīne: Pie jautājuma par jauno pētnieku enerģiju, man nāk prātā kurioza epizode no sarunām ar konferences norises vietas pārstāvjiem. Runājot par konferences saviesīgo programmu vēsturiskās telpās, viņi bija tādi piesardzīgi. Un palēnām es sapratu, ka nezinātniekiem “jaunie pētnieki” izklausās pēc enerģiskiem piecgadniekiem vai labākajā gadījumā septiņpadsmitgadniekiem ar lupām un pincetēm kukaiņu ķeršanai! Te nu es precizēšu, ka BTechPro! kontekstā “jaunie zinātnieki” ir augstskolu studenti vai pēcdoktorantūras līmeņa pētnieki. Tāpēc es laikam teiktu, ka BTechPro! dalībniekos vairāk ar apbrīnu vēroju augstu motivāciju un misijas apziņu, jo biorafinēšanas nozares galvenā būtība principā ir izglābt pasauli no tās klimata krīzes, kādā esam nonākuši.

LVKĶI: Tu esi ne tikai pētniece un konferenču organizatore, bet arī autore. Tavs stāsts “Ožas un prāta zaudējums atsevišķu nemirušo gadījumā” ir kā spēle starp zinātni, humoru un trillera elementiem. Vai rakstīšana Tev ir kā zinātnes turpinājums citā formā, vai arī pilnīgi cita telpa, kur ļauties fantāzijas lidojumam?

Kristīne: Rakstīšana noteikti nav zinātnes turpinājums, jo manā gadījumā rakstīšana bija pirms zinātnes! Es mācījos Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā ar spēcīgu valodu un literatūras ievirzi, bet ķīmija nāca vēlāk. Starp citu, nav nekas neparasts, ka zinātnieki ir arī daiļliteratūras autori. Eksperimentu plānošanā un mākslas radīšanā ir daudz kā kopīga – radošums, iedvesma, kā arī nepieciešamas noteiktas prasmes. Mūsu pašu institūtā strādā vai ir strādājuši vairāki rakstnieki (gan publicēti, gan nepublicēti).

LVKĶI: Savā stāstā “Šūpoles” Tu apraksti bērnības ikdienu – rindas pēc piena, kioskus, pirmā “Rimi” atklāšanu. Tavi stāsti atgādina, ka zinātnieki nāk no ļoti konkrētas sociālās pieredzes. Vai tev šķiet svarīgi, lai zinātnieki arī konferencēs – piemēram, BTechPro! – nestu līdzi šo cilvēcisko pieredzi, ne tikai eksperimentu datus?

Kristīne: Jā, pilnīgi noteikti cilvēciskā pieredze ir ļoti svarīga. It sevišķi starptautiskās jauno zinātnieku konferencēs, jo sarunas ar citu valstu studentiem un zinātniekiem mēdz būt ļoti interesantas – katrā valstī atšķiras akadēmiskās karjeras modeļi, var uzzināt daudz ko jaunu par labajām un ne tik veiksmīgajām praksēm/ ieražām.

LVKĶI: Tava literārā pieredze liecina, ka zinātnieks var būt ne tikai laboratorijā, bet arī literatūrā, filozofijā, mākslā. Vai, Tavuprāt, jaunajiem pētniekiem vajadzētu vairāk trenēt šo spēju – domāt ārpus sava lauka un izmantot radošus paņēmienus?

Kristīne: Ir jāspēj domāt ārpus rāmjiem, tajā pašā laikā ievērojot stingras zinātniskās metodes prasības. Starp citu, dažreiz par zemu novērtēta radošuma radīšanas metode ir dalīšanās ar idejām. Man ir bijusi tā laime satikties ar brīnišķīgiem zinātniekiem, kuri, pat būdami no mazliet atšķirīgas nozares, ar interesi klausās par manu pētījumu, uzdod jautājumus, un tieši šādās sarunās ar citiem cilvēkiem ir visvieglāk iziet no sava prāta lauka. Un tāpēc mums ir vajadzīgas tādas konferences kā BTechPro!.