No bērza tāss līdz micēlija nākotnei — LVKĶI sesija Latvijas Aprites ekonomikas forumā
Vakar Latvijas Aprites ekonomikas forumā 2025 notika Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta (LVKĶI) sesija “No bērza tāss līdz micēlija nākotnei”, kurā zinātnieki kopā ar industrijas pārstāvi parādīja, kā biotehnoloģijas un koksnes ķīmija pārvēršas reālos aprites risinājumos.
Moderators Dr.sc.ing. Jānis Rižikovs atklāja diskusiju ar domu, ka aprite nozīmē “redzēt resursus tur, kur agrāk bija atkritumi vai mazvērtīgi blakusprodukti”, un uzsvēra Latvijas zinātnieku lomu bioloģisko resursu pārveidē par augstas pievienotās vērtības produktiem.
Dr.biol.Ilze Irbe iepazīstināja ar micēlija kompozītiem – materiāliem, kas audzēti no raibās tauriņpiepes (Trametes versicolor) sēnes micēlija un lignocelulozes biomasas atlikumiem. Pēc savām mehāniskajām, siltumvadītspējas un ugunsreakcijas īpašībām tie ir konkurētspējīgi ar plastmasas izstrādājumiem un nākotnē tos aizstāt. Ilzes izstrādātie micēlija kompozīti jau guvuši pasaules atzinību konkursā WorldStar Winner.
Ph.D. Mārtiņš Andžs dalījās pieredzē par eksperimentu, kurā kopā ar Latvijas Mākslas akadēmijas studentu Lūkasu Segliņu izdevies izaudzēt sērfa dēli no micēlija – simbolu tam, ka biotehnoloģija var kļūt par radošas domāšanas un dizaina instrumentu.
Sesijas otrajā daļā uzmanības centrā bija bērza tāss kā resurss industrijai.
Dr.sc.ing. Aigars Pāže un Dr.sc.ing. Jānis Rižikovs stāstīja par bērza tāss un lignīna pārstrādi augstvērtīgos produktos, kas kļuvuši par pamatu jaunai sadarbības dimensijai starp zinātni un industriju.
Aigars Pāže stāstīja par betulīnu saturošām bērza tāss ekstraktvielām, kas tiek izmantotas jaunu kosmētikas izejvielu un inovatīvu kosmētisko krēmu jeb Pikeringa emulsiju izstrādei, kuru mūsu pētnieki izstrādātā sadarbībā ar AS “Latvijas Finieris” un LABRAINS. Izmantojot LVKĶI biorafinēšanas laboratorijā izstrādātu bērza tāss ekstraktvielu pārstrādes tehnoloģiju, ekoloģiskās bērza tāss ekstraktvielas var pilnībā aizstāt kosmētikas nozarē tradicionālos, sintētiskos un cilvēka veselībai ne reti kaitīgos emulgatorus, vienlaikus nodrošinot krēmu produktiem papildus konservantās, antioksidantās un ādu dziedējošās īpašības.
Savukārt Jānis Rižikovs iepazīstināja ar suberīnskābju pētījumiem – vielām, kas kļuvušas par pamatu jaunai dabīgo saistvielu tehnoloģijai. Šī inovācija tapusi ciešā sadarbībā ar Latvijas Finieri, un tā ir arvien tuvāk ieviešanai reālā ražošanā. Pieminēja arī LVKĶI dalību VIOBOND projektā, kura ietvaros AS Latvijas Finieris Bolderājā ceļ pirmo sveķu rūpnīcu pasaulē, kurā fosilās izcelsmes fenols tiks aizstāts ar no koksnes iegūtu lignīnu.
Māris Būmanis, AS “Latvijas Finieris” valdes loceklis, uzsvēra, ka esam ienākuši koksnes renesanses gadsimtā – laikmetā, kurā koksne vairs nav tikai izejviela enerģijai un būvmateriāliem, bet plašs pamats jauniem produktiem ar augstu pievienoto vērtību: no celulozes, degvielas un ķīmiskajām vielām līdz pārtikas piedevām, kosmētikai un farmācijai.
Prezentācijā Māris Būmanis parādīja “pievienotās vērtības piramīdu”, kas ilustrē, kā koksnes pārstrādes blakusprodukti – piemēram, bērza miza un lignīns – pārtop augstvērtīgās izejvielās: betulīna ekstraktā, oleogēlā un suberīnskābēs, kuras savukārt tiek izmantotas kosmētikā un bio-līmēs. Lignīns, iegūts no koksnes frakcionēšanas procesiem, aizvieto fosilās izejvielas līmvielās, bet bērza mizas pārstrāde rada produktus ar augstu eksporta potenciālu.
Māris Būmanis uzsvēra, ka koksnes aprites cikls Latvijā kļūst arvien pilnīgāks – sākot ar koksni būvniecībā un beidzot ar tās atkārtotu izmantošanu citos produktos. Viņa noslēguma vārdi precīzi atspoguļoja sesijas būtību:
“Koksne ir mūsu atjaunojamais resurss, un tās ķīmija – mūsu nākotnes valoda. Katrs jauns pielietojums ir solis tuvāk tam, lai koksnes resurss tiktu izmantots pilnībā, bez atkritumiem.”
LVKĶI sesija apliecināja, ka aprites ekonomika Latvijā nav tikai vīzija – tā ir realitāte, kas dzimst laboratorijās un kļūst par pamatu jaunām industrijām, kurās zinātne un uzņēmējdarbība darbojas vienā ritmā.
