LVKĶI projekts “OsteoWood” prezentēts pirmajā “BioPhoT” konferencē

Vakar, 24. novembrī, notika pirmā “BioPhoT – Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platformas inovatīvu produktu radīšanai” konference “BioPhoT – Latvijas inovāciju tramplīns”, kas vienuviet pulcēja biomedicīnas un fotonikas industrijas pārstāvjus, zinātnes politikas veidotājus, pētniekus un uzņēmējus. Pasākums iepazīstināja ar pirmajiem 40 platformas finansētajiem inovāciju projektiem, demonstrēja to potenciālu un rosināja dialogu par zinātnes un industrijas sadarbības nozīmi.

Pirmie 40 “BioPhoT” platformas finansētie pētniecības un inovācijas projekti aptver sepses, vēža un infekciju diagnostiku, jaunu sensoru un medicīnisko ierīču izstrādi, optisko šķiedru tehnoloģijas, luminiscējošus pārklājumus, infrasarkanās spektroskopijas risinājumus, inovatīvus biomateriālus un kompozītus, vides un enerģētikas inovācijas un citus virzienus.
Konference notika Rīgas Tehniskās universitātes Zinātnes un inovāciju centrā.

Pasākumu atklāja Rīgas Tehniskās universitātes rektors prof. Tālis Juhna, Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktore Dace Kārkle un Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta vecākā eksperte Egija Aurēlija Liepiņa. Konferences ievadā izskanēja arī “BioPhoT” platformas vadītāja Osvalda Pugoviča ziņojums par līdzšinējo darbību un nākotnes iecerēm.

Foto: D. Sulžics

Konferences īpašais viesis bija Dr. Scott L. Dax, bijušais CerSci Therapeutics zinātniskais direktors, kurš stāstīja par inovāciju nozīmi Build-to-Buy stratēģijā biotehnoloģijā un uzņēmuma ceļu līdz tirgum. Ar pieredzi dalījās arī Latvijas uzņēmumi Groglass un Cellbox Labs.

Dalībniekiem bija iespēja noklausīties Centrālās statistikas pārvaldes ģenerāldirektora Raimonda Lapiņa ziņojumu. Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) prezidents Normunds Bergs runāja par “to, kā zutim sarunāties ar putekļsūcēju”, savukārt Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas (LAĶĪFA) valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis rosināja sarunu par industrijas un akadēmiskās vides mijiedarbību biomedicīnā.

Paneļdiskusijā “No akadēmiskās vides līdz komerciālai vērtībai – galvenie aspekti, izaicinājumi un gudri izvēlētu atbalsta instrumentu nozīmīgums” piedalījās LETERA prezidents Normunds Bergs, LAĶĪFA valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis, Ekonomikas ministrijas eksperte Egija Aurēlija Liepiņa, Latvijas Zinātnes padomes direktore Lauma Muižniece, “Cellbox Labs” vadītājs Gatis Mozoļevskis un “BioPhoT” vadītājs Osvalds Pugovičs. Diskusiju vadīja Andris Anspoks.

Foto: D. Sulžics

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu konferencē pārstāvēja vadošā pētniece Dr.chem. Laura Andže, kura “BioPhoT” ietvaros īsteno projektu OsteoWood. Projekta mērķis ir izstrādāt un validēt inovatīvu bērza koksnes materiālu osteosintēzes implantiem, piedāvājot bioloģiski saderīgu alternatīvu pacientiem, kuriem tradicionālie metāla implanti (piemēram, titāna vai tērauda) nav piemēroti. Apmēram 2–5 % pacientu cieš no alerģiskām reakcijām vai metālu nepanesamības, un OsteoWood piedāvā risinājumu tieši šādās situācijās. OsteoWood komanda izstrādā daļēji delignificētus, blīvinātus un mehāniski izturīgus bērza koksnes paraugus, kurus impregnē ar oligo-hitozānu, lai uzlabotu bioloģisko saderību un formas stabilitāti. Materiāls tiks attīstīts līdz TRL3 līmenim, veicot mikroskopiskās struktūras analīzi, mehāniskos testus un šūnu saderības pārbaudes laboratorijā.

Šis biomateriālu virziens pasaulē pagaidām ir maz pētīts, un tā potenciāls vērsts uz nākotnes eksporta un medicīnas inovācijām, kas balstītas Latvijā pieejamos atjaunojamos resursos un augsta līmeņa koksnes ķīmijas kompetencē.
Projektu īsteno Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta, Rīgas Stradiņa universitātes un Organiskās sintēzes institūta pētnieki: Laura Andže, Vadims Ņefjodovs, Mārtiņš Andžs, Juris Zoldners, Sigvards Krongorns, Ulla Milbreta, Antons Sizovs un Mārīte Škute.

Konferences noslēgumā Laura Andže uzsvēra:
“Esmu pārliecināta, ka šāda platforma ir ārkārtīgi svarīga, jo tā piedāvā zinātniekiem iespēju iepazīt inovāciju monētas otru pusi – komercializācijas izaicinājumus un prasības, kas ir tik būtiski, lai mūsu idejas nonāktu tirgū. Konferences strukturētais līdzsvars starp akadēmisko un uzņēmējdarbības sektoru veicināja mērķtiecīgas diskusijas par efektīvākajiem zinātnes–biznesa sadarbības mehānismiem. Tādēļ BioPhoT ilgtermiņa saglabāšana un attīstība ar skaidri definētiem un nepārtrauktiem pieteikšanās nosacījumiem ir fundamentāli stratēģiska prioritāte, lai nodrošinātu Latvijas inovāciju ekosistēmas stabilitāti un izaugsmi.”

Foto: D. Sulžics

Nr. IVPP-EM-Inovācija-2024/1-0002 “Ilgtermiņa valsts pētījumu programmas projekts “Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platforma inovatīvu produktu radīšanai”