Laura Andže Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā”
Par superkoksni, profesora Liangbing Hu pētījumiem un Latvijas zinātnieku ideju par bioloģiski saderīgu implantu materiālu
Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” 2025. gada novembrī piedalījās Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta (LVKĶI) vadošā pētniece Dr. chem. Laura Andže, kura kopā ar raidījuma žurnālisti Marionu Baltkalni sarunājās par koksnes blīvināšanas pētījumiem un jaunākajām tendencēm šajā jomā.
Laura Andže skaidroja, ka, lai gan koksnes blīvināšana nav jauna ideja – pirmie patenti datējami jau ar 1900. gadu sākumu. Mūsdienu pētījumi atklāj jaunas iespējas, apvienojot klasiskās celulozes iegūšanas metodes ar hidrotermisko apstrādi. Tieši šāda pieeja, aprakstīta profesora Hu vadītās komandas Nature publikācijā, ir kļuvusi par pamatu arī LVKĶI pētnieku darbam.
“Šie zinātnieki apvienoja divas jau pazīstamas metodes – celulozes priekšapstrādi un hidrotermisko presēšanu, – un ieguva materiālu ar jaunām īpašībām, ko nosauca par superkoksni,” skaidro Laura. “Arī mēs LVKĶI sākām pētīt šo pieeju, modificējot procesus un iegūstot ļoti labus rezultātus.”
Kamēr profesora Hu komanda koncentrējas uz šī materiāla izmantošanu mēbeļu un būvniecības industrijā, LVKĶI pētnieki sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes un Organiskās Sintēzes institūta pētniekiem attīsta pavisam citu virzienu – osteosintēzes implantmateriālu izstrādi no koksnes projektā OsteoWood valsts pētījumu programmas BioPhoT (IVPP-EM-Inovācija-2024/1-0002) ietvaros.
“Mēs strādājam pie tā, lai šis materiāls būtu bioloģiski saderīgs ar cilvēka organismu – netoksisks, stabils un piemērots ūdens vai fizioloģiskā šķīduma vidē,” uzsver Andže. “Ja izdotos sasniegt līdzvērtīgu stingrības līmeni kā kortikālajam kaulam, šāds materiāls varētu kļūt par alternatīvu metāla implantiem.”
Mūsu zinātnieku pielietotā pieeja turpina arī latviešu zinātnieka, kardiologa Ēvalda Ezerieša, aizsākto ideju par koka implantiem, kura pagājušajā gadsimtā tika veiksmīgi pārbaudīta veterinārmedicīnā, izmantojot kadiķa koksni. LVKĶI tagad turpina šo virzienu, pētījumos izmantojot galvenokārt bērza koksni.
Runājot par superkoksnes izmantošanas iespējām industrijā, Laura Andže uzsver:
“Šāds materiāls noteikti varētu atrast vietu mēbeļu ražošanā, it īpaši kā alternatīva naglām vai skrūvēm, piemēram, koksnes tapās. Tas būs atkarīgs no tā, cik veiksmīgi šo tehnoloģiju varēs pielāgot lielāka mēroga ražošanai.”
Pētījumi par koksnes ķīmisko modifikāciju un blīvināšanu Latvijā aizsākušies jau 20. gadsimta 30. gados LVKĶI dibinātāja profesora Arvīda Kalniņa, vadībā. Arī toreiz tika meklēti risinājumi, kā panākt, lai koksne saglabā savu formu pēc blīvināšanas. Šodien šī tradīcija turpinās – tikai jaunā, inovatīvā formā.
Raidījuma pilno ierakstu iespējams noklausīties Latvijas Radio arhīvā: Zināmais nezināmajā – Latvijas Radio 1
