80 gadi zinātnē un inovācijās
2026. gadā Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts (LVKĶI) atzīmē 80 gadu jubileju. Februāris ir institūta dibināšanas mēnesis. 1946. gadā, kad Latvijas Zinātņu akadēmija izveidoja 15 zinātniskos institūtus, to vidū bija arī toreizējais Mežsaimniecības problēmu institūts (tagad – LVKĶI). Kopš tā laika LVKĶI ir kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem koksnes pētniecības centriem Baltijas reģionā.
Institūta pirmsākumi balstījās XX gs. sākumā uzkrātajā pieredzē mežsaimniecības, koksnes ķīmijas un materiālzinātnes jomās. Jau pirmajā darbības gadā institūtā strādāja 60 darbinieki, no tiem 38 zinātnieki – ķīmiķi, mežkopji un koksnes apstrādes speciālisti. Par vienu no centrālajām personībām institūta attīstībā kļuva profesors Arvīds Kalniņš, kura pārliecība, ka pētniecībai jāsasniedz praktisks pielietojums, kļuva par institūta darba stūrakmeni.
Institūta pirmais direktors prof. Arvīds Kalniņš
Astoņās desmitgadēs LVKĶI pētījumu loks ir būtiski paplašinājies – no agrīniem lignīna un celulozes struktūras pētījumiem līdz mūsdienīgām biorafinēšanas tehnoloģijām, biokompozītu izstrādei, koksnes aizsardzībai, granulēšanai, funkcionālu materiālu radīšanai u.c. Daudzi no šiem risinājumiem ieviesti praksē, veicinot jaunu produktu komercializāciju un uzņēmumu attīstību Latvijā. Mūsdienās institūts ir nozīmīgs bioekonomikas un materiālzinātnes kompetences centrs Baltijā, kura pētniecība orientēta uz efektīvu resursu izmantošanu, aprites ekonomikas principiem un Eiropas pētniecības prioritātēm.
Pēdējās desmitgadēs institūtā veikti daudzveidīgi pētījumi, kas aptver gan koksnes materiālu aizsardzības risinājumus, gan celulozes produktu attīstību un to reciklēšanu, tostarp vecpapīra fermentatīvās atkrāsošanas metodes. Būtiska uzmanība veltīta lignīna struktūras izpētei un jaunu produktu radīšanai uz tā bāzes, koksnes materiālu īpašību uzlabošanai, restaurēšanai un biokompozītu izstrādei siltuma un skaņas izolācijai.
Vienlaikus attīstīti pētījumi mikrobioloģiskās biomasas jomā un biorafinēšanas tehnoloģijās, izmantojot hidrotermiskas, termoķīmiskas un termomehāniskas pārstrādes procesus, kā arī furfurola, etiķskābes un citu savienojumu iegūšanai no koksnes un lauksaimniecības atlikumiem. Institūtā radītas arī kokogļu ražošanas tehnoloģijas un iekārtas, pilnveidota granulēšana un aktivētās ogles iegūšana no koksnes pārstrādes atlikumiem, kā arī izstrādāti kūpināšanas šķīdumi ar zemu benzopirēna saturu.
Nozīmīga pētniecības daļa veltīta arī bioloģiski aktīvu savienojumu iegūšanai no celulozes un tās atvasinājumiem kosmētikas un higiēnas produktu ražošanai, dabas polimēru – tostarp hitozānu saturošu pārtikas piedevu – izstrādei gremošanas sistēmas regulēšanai, kā arī vērtīgu savienojumu ekstrakcijai no dažādām augu daļām. Paralēli tam radīti videi draudzīgi risinājumi augkopībai, dārzkopībai, lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, piemēram, lignosilīcija produkti, kā arī tehnoloģijas poliuretāna putuplastu, līmju, laku un dažādu pārklājumu ražošanai.
Nozīmīgu ieguldījumu institūta attīstībā devusi arī pētniecības infrastruktūras modernizācija – ar Eiropas Savienības atbalstu atjaunota galvenā ēka, izveidots pilotiekārtu angārs un paplašinātas analītiskās iespējas ar modernām hromatogrāfijas un spektroskopijas iekārtām. Pilotmēroga pārstrādes līnijas ļauj paaugstināt tehnoloģiju gatavības līmeni līdz TRL 4–5, nodrošinot ceļu no laboratorijas līdz industriālai ieviešanai.
LVKĶI pilotiekārtu angārs
Institūta pētniecības rezultāti tiek plaši izplatīti starptautiskajā zinātniskajā telpā – ik gadu publicējot vairāk nekā 80 recenzētas publikācijas, piedaloties Horizon Europe konsorcijos un sadarbojoties ar industriju. Vienlaikus institūts regulāri organizē bioekonomikas konferences, pulcējot zinātniekus un nozares pārstāvjus.
Būtiska vieta institūta darbībā ir arī jauno pētnieku sagatavošanai un nākamo zinātnieku paaudzes iedvesmošanai. 2025. gadā LVKĶI uzņēma 15 stažierus un viespētniekus no astoņām pasaules valstīm, veicinot starptautisku zināšanu apmaiņu un pētniecības kvalitātes izaugsmi. Vienlaikus institūts mērķtiecīgi strādā ar skolu jaunatni — 2025. gadā ne tikai uzņēma vairāk nekā 25 skolēnu ekskursijas, bet arī piedalījās izglītojošos pasākumos un Eiropas mēroga iniciatīvās, pulcējot simtiem apmeklētāju.
LVKĶI ir arī aktīvs karjeras dienu un sabiedrības izglītošanas aktivitāšu dalībnieks, kur iepazīstina jauniešus ar pētnieka profesiju un karjeras iespējām dabaszinātnēs. Institūta zinātnieki aktīvi iesaistās arī augstākās izglītības procesā, vadot bakalaura, maģistra un doktora darbus, kā arī līdzvadot promocijas pētījumus sadarbībā ar Latvijas augstskolām. Tas nodrošina ciešu saikni starp akadēmisko vidi un institūtā veikto pētniecību, vienlaikus veidojot noturīgu zinātnisko pēctecību.
Savukārt nākotnē institūts plāno pievērst būtisku uzmanību pētniecības infrastruktūras turpmākai attīstībai, ieguldot mākslīgā intelekta risinājumos balstītos rīkos un modernās analītiskās tehnoloģijās, kā arī veidojot kopīgas pētniecības laboratorijas ar industrijas partneriem.
LVKĶI astoņdesmit gadi ir stāsts par nepārtrauktu attīstību, zinātniskajām ambīcijām un praktisku ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts šo ceļu turpinās, veidojot jaunas tehnoloģijas, stiprinot sadarbību ar industriju un attīstot risinājumus, kas palīdz veidot labāku un konkurētspējīgāku nākotni.
