Pārlekt uz galveno saturu

80 gadi, kas savieno zinātni, industriju un sabiedrību

Foto: Ieva Romaško

Foto: Ieva Romaško

2026. gadā Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts (LVKĶI) atzīmē 80 gadu jubileju. Astoņdesmit gadi iezīmē nepārtrauktu attīstību — no fundamentāliem pētījumiem koksnes ķīmijā līdz mūsdienu bioekonomikai, biorafinēšanai un starptautiskai sadarbībai. LVKĶI jubilejas gads veidots kā notikumu cikls, kas aptver institūta darbību dažādos līmeņos: 

  • 20. marts — jubilejas gada pasākums kopā ar sadarbības partneriem

  • 6.–8. maijs — starptautiskā jauno zinātnieku konference BTechPro 2026

  • novembris — kolēģu jubilejas pasākums

Jubilejas gada notikumi atspoguļo institūta darbību dažādos līmeņos, taču tie ir tikai daļa no plašāka attīstības konteksta.

Institūts, dibināts 1946. gadā, šodien ir viens no nozīmīgākajiem koksnes ķīmijas un bioekonomikas pētniecības centriem Baltijas reģionā. Tajā strādā 115 darbinieki, tostarp 40 pētnieki ar doktora grādu, un 2024. gadā institūta apgrozījums sasniedza 5,1 miljonu eiro.

Laika posmā no 2019. līdz 2024. gadam institūts īstenojis aptuveni 200 pētniecības projektus, tostarp starptautiskus Horizon programmu projektus, apliecinot stabilu konkurētspēju Eiropas pētniecības telpā. Pētnieki ik gadu publicē vairāk nekā 80 zinātniskos rakstus, un institūta pārstāvji aktīvi iesaistās arī zinātnes politikas veidošanā.

Institūta darbība balstās trīs savstarpēji saistītos virzienos:

  • koksnes materiālu uzlabošana
  • biorafinēšana
  • zaļā ķīmija. 

Šie virzieni veido pamatu jaunu materiālu un tehnoloģiju attīstībai, kas ļauj aizstāt fosilos resursus ar atjaunojamām izejvielām. To praktiskā nozīme sniedzas ārpus laboratorijām, ietekmējot industriālos procesus un produktu attīstību bioekonomikā.

LVKĶI darbība ir cieši sasaistīta ar Eiropas pētniecības un inovāciju politiku. Tā atbilst Eiropas Zaļā kursa un bioekonomikas stratēģijas mērķiem, kā arī Latvijas viedās specializācijas (RIS3) prioritātei “zināšanu ietilpīga bioekonomika”.

Tas nozīmē, ka institūts ne tikai rada jaunas zināšanas, bet arī praktiski īsteno politikas virzienus – no klimata mērķiem līdz industriālajai transformācijai.

Institūta finansējuma struktūra atspoguļo tā darbību vairākās sistēmās vienlaikus:

  • 48% — Eiropas Savienības struktūrfondu projekti

  • 19% — valsts bāzes finansējums

  • 12% — valsts konkurētspējīgie pētījumu projekti

  • 21% — komerclīgumi un citi ieņēmumi

Šāda proporcija norāda, ka institūts vienlaikus darbojas starptautiskajā pētniecībā un ciešā sadarbībā ar industriju, nodrošinot gan zinātnisko izcilību, gan praktisku pielietojamību.

Pētniecība institūtā tiek organizēta sešās laboratorijās, kas aptver visu bioekonomikas spektru – no koksnes noārdīšanās un aizsardzības, līdz celulozes materiāliem, lignīna ķīmijai, polimēriem un bioinženierijai.

Institūts attīstās kā pilna cikla pētniecības infrastruktūra – no fundamentāliem pētījumiem līdz tehnoloģiju mērogošanai un ieviešanai industrijā.

2022. gadā atklātais Pilotiekārtu angārs nodrošina tehnoloģiju attīstību līdz industriālajam līmenim (TRL 4–6), ļaujot pārnest laboratorijas rezultātus uz praktiski izmantojamiem risinājumiem.

Institūts aktīvi sadarbojas ar industrijas līderiem, piemēram, Latvijas Finieris, Stora Enso, Fibenol, Chempolis, Iecavnieks & Co u.c. Sadarbība ietver kopīgus pētniecības projektus, tehnoloģiju attīstību un komercializāciju, darbojoties visā inovācijas ciklā – no molekulas līdz tehnoloģijai un rūpnieciskai ieviešanai.

 
Institūts ietekmē vairākas nozares – būvniecību, enerģētiku, medicīnu, lauksaimniecību un iepakojuma industriju. Vienlaikus LVKĶI iesaistās Latvijas koka kultūrvēsturiskā, tai skaitā sakrālā, mantojuma saglabāšanā. Institūta pētnieki piedalījušies dažādu kultūrvēsturisko objektu apsekošanā, izpētē un sanācijas darbos. Jāpiemin Lestenes baznīcas koka figūras, kas atradās glabāšanā Rundāles pils fondu krātuvē,  Rīgas Doma jumta un torņa konstrukcijas, Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca, Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja ēkas un daudzas citas sakrālās celtnes visā Latvijā. 

Astoņdesmit gadu laikā LVKĶI ir attīstījies no fundamentālas pētniecības institūta līdz daudzlīmeņu zināšanu un inovāciju centram. Institūts turpina attīsties kā savienojošais posms, kas sasaista zinātni, tehnoloģiju attīstību un to ieviešanu ekonomikā.