Līmēšanas un impregnēšanas procesu izpēte jaunu liekti līmēto koksnes produktu ražošanas attīstībai

Projekta statuss

Aktīvs

Projekta izpildes laiks

01.04.2019 līdz 31.03.2022

Projekta tips

ERAF-1.1.1.1.

Projekta numurs

1.1.1.1/18/A/023

Institūta sadaļas vadītājs

Bruno Andersons

Uzsaukums, aktivitāte

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.1. pasākums "Praktiskas ievirzes pētījumi"

Sadarbības partneri

Vadošais partneris - SIA EKJU (Ieriķi, Latvija)

Sadarbības partneris - Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

Projekta mērķis

Atbalstīt pētniecību SIA “EKJU” un LVKĶI, kas sniedz ieguldījumu Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā, zinātnes un tehnoloģiju cilvēkkapitāla attīstībā un jaunu zināšanu radīšanā tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošanai. Projekta specifiskais mērķis ir nodrošināt liekti līmētu koksnes produktu līmējuma stiprības īpašības un lietošanas klasēm atbilstošu impregnēšanas kvalitāti, radīt jaunu produktu – augstas kvalitātes liekti līmētus un impregnētus koka produktus āra videi. Projekta rezultātā tiks izstrādāts jauns produkts, kā arī gūtas jaunas zināšanas par līmēti liekto koksnes produktu īpašībām un impregnēšanas tehnoloģiskajiem risinājumiem.

Projekta kopējās izmaksas ir 839’469,16 EUR, bet publiskais atbalsts – 580’012,79 EUR. LVKĶI attiecināmās izmaksas – 197’343,81 EUR.

Projektu līdzfinansē Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un Eiropas Reģionālās attīstības fonds.  

 

Projekta īstenošanas gaita:

31.03.2022 - Projekta īstenošanas gaita laikā no 01.11.2021. līdz 31.03.2022.

Partneri ir veiksmīgi pabeiguši projekta Nr. 1.1.1.1/18/A/023 īstenošanu līdz 31.03.2022. Projekta mērķis bija atbalstīt pētniecību SIA “EKJU” un LVKĶI, kas sniedz ieguldījumu Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā, zinātnes un tehnoloģiju cilvēkkapitāla attīstībā un jaunu zināšanu radīšanā tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošanai. Projekta specifiskais mērķis bija nodrošināt liekti līmētu koksnes produktu līmējuma stiprības īpašības un lietošanas klasēm atbilstošu impregnēšanas kvalitāti, radīt jaunu produktu – augstas kvalitātes liekti līmētus un impregnētus koka produktus āra videi. Projekta mērķi tika sekmīgi sasniegti.

Projekta rezultātā tika izstrādāts jauns produkts, kā arī gūtas jaunas zināšanas par līmēti liekto koksnes produktu īpašībām un impregnēšanas tehnoloģiskajiem risinājumiem.

Projekta partneri plāno sekmīgi komercializēt jauno produktu, ieviešot to ražošanā līdz 2022. gada beigām.

01.11.2021 - Projekta īstenošanas gaita laikā no 01.08.2021. līdz 31.10.2021

Laika periodā š.g. no 1. augusta līdz 31. oktobrim pabeigta aktivitāte 1.4. “Eksperimentālā izstrādē iegūto paraugu testēšana”. Pabeigta SIA EKJU ražotnē rūpnieciskos apstākļos iegūtu paraugu testēšana un analīze ar standarta metodēm (kopā 8 paraugu sērijas). Eksperimentu dati apkopoti divās datu kopās: Datu kopā Nr. 5 “Līmes līniju dizaina ietekme uz rūpnieciski izgatavotu liekti līmētu un liekti līmētu-impregnētu produktu kvalitāti uzreiz pēc izgatavošanas” un Datu kopā Nr. 6 “Līniju dizaina ietekme uz rūpnieciski izgatavotu liekti līmētu produktu atslāņošanās noturību”.

Aktivitātes 1.5. “Eksperimentu datu apkopojums” ietvaros uzsākta eksperimentālo rezultātu apkopošana un izvērtēšana, lai noteiktu un ražotājam rekomendētu optimālos parametrus kvalitatīvu liekti līmētu-impregnētu produkta iegūšanai. Šīs aktivitātes rezultātā tiks sagatavota datu kopa.

Uzsākta projekta aktivitāte 1.6. “Rezultātu izplatīšana oriģinālos zinātniskos rakstos un konferencēs”.  Sagatavots zinātniskais raksts un nopublicēts (on-line) SCOPUS indeksētā žurnālā European Journal of Wood and Wood Products (žurnāls ar augstu nozares IF 2.014): Kuka, E., Andersone, I., Kurnosova, N., Cirule, D., Andersons, B., Danieks, M. The potential of improving wood preservative penetration into glued wood products bonded with one-component polyurethane by discontinuous adhesive bondline design. Eur. J. Wood Prod. (2021). https://doi.org/10.1007/s00107-021-01753-8. Ir uzsākta vēl viena zinātniskā raksta sagatavošana publicēšanai SCOPUS indeksētā izdevumā.  

Par rezultātiem ir ziņots (mutiskais ziņojumus) starptautiskā zinātniskā konferencē Wood Science and Engineering (Kauņa, 14.-15. oktobris 2021). Ziņojuma kopsavilkums publicēts konferences rakstu krājumā: Kuka, E., Cirule, D., Andersone, I., Andersons, B. Finding the optimal one-component adhesive for curved and impregnated glued wood products for outdoor use. In: Proceedings of the 17th Annual Meeting of the Northern European Network for Wood Science and Engineering (WSE2021), October 14-15, 2021, Kaunas, Lithuania, 91-93.

30.07.2021 - Projekta īstenošanas gaita laikā no 01.05.2021. līdz 31.07.2021.

Laika periodā š.g. no 1. maija līdz 31. jūlijam veikta aktivitāte 1.4. “Eksperimentālā izstrādē iegūto paraugu testēšana”. SIA EKJU ražotnē rūpnieciskos apstākļos izgatavotas 8 paraugu sērijas ar divām grupām - liekti līmētiem neimpregnētiem un liekti līmētiem impregnētiem paraugiem.  Katrā grupā ir plānāki paraugi ar mazu liekuma rādiusu (7.5 mm) un plānākām lamellām, izgatavoti, salīmējot 8 lamellas, un biežāki – ar lielāku liekuma rādiusu (14,7 mm) no 5 lamellām. Lai pārbaudītu laboratorijā iegūtos secinājumus par līmes dizaina ietekmi uz līmējuma stiprību un impregnēšanas kvalitāti, līme tika uznesta divās vai trīs līnijās. Uzreiz pēc produktu izgatavošanas tika analizēts delaminēšanās apjoms visās produkta šuvēs. Rezultāti norāda uz to, ka līniju dizainam nav nekāda statistiski būtiska ietekme uz delaminēšanos ne liekti līmētu, ne liekti līmētu-impregnētu produktu gadījumā. Tā kā lamellas tiek izgatavotas gan no aplievas, gan no kodolkoksnes, tad tika noteikts arī šo abu koksnes daļu īpatsvars, izmantojot speciālu aplievas un kodolkoksnes indikatoru. Biocīda (Vara, Cu) iesūkšanās vienmērīgums aplievā analizēts ar iekrāsojošu indikatoru.  Noskaidrots, ka pilnīgu Cu iesūkšanos aplievā var sasniegt tikai virsējo plānāko lamellu (ar lielāko liekuma diametru) gadījumā, bet biezākām lamellām novērojama gan pilnīga, gan daļēja Cu iesūkšanās. Attiecībā uz līmes līniju ietekmi uz Cu iesūkšanos var secināt, ka abu līniju dizains nodrošina līdzīgu produktu izgatavošanas kvalitāti, bet neliels uzlabojums ir 3 līniju gadījumā nedaudz vienmērīgākas Cu biocīda iesūkšanās dēļ. Rezultāti apkopoti Datu kopā Nr. 5. Rūpnieciski iegūtu liekti līmētu produktu atslāņošanās noturība tika pārbaudīta, veicot delaminēšanās testu atbilstoši modificētam EN 302-2:2017 standartam. Paraugi tika pakļauti cikliskai apstrādei – 3 impregnēšanas cikliem; pirmajā ciklā impregnēšana tika veikta ar aizsardzības līdzekļa šķīdumu, otrajā un trešajā – ar ūdeni.  Pēc katra cikla tika analizēta delaminēšanās katrai parauga šuvei abās sānu skaldnēs. Testi parādīja, ka impregnēšana izraisa lamellu atslāņošanos visos gadījumos, turklāt visbūtiskākā delaminēšanās notiek pēc 1. cikla, sasniedzot jau vairāk nekā 80 % no kopējās delaminēšanās. Rezultāti ļauj secināt, ka vispiemērotākais līmes uzklāšanas dizains, lai iegūtu kvalitatīvus liekti līmētus un liekti līmētus-impregnētus koksnes produktus, ir 2 līniju dizains. Rezultāti apkopoti Datu kopā Nr. 6.

Par rezultātiem sagatavots un iesniegts abstrakts “Finding the optimal one-component adhesive for curved and impregnated glued wood products for outdoor use” dalībai Ziemeļeiropas valstu tīkla 17.gadskārtējā konferencē, kas notiks š.g. 14.-15. oktobrī Kauņā (Lietuva). 

30.04.2021 - SIA EKJU sadarbībā ar Latvijas Valsts koksnes institūtu turpina projekta Nr. 1.1.1.1/18/A/023 “Līmēšanas un impregnēšanas procesu izpēte jaunu liekti līmēto koksnes produktu ražošanas attīstībai” īstenošanu. Paveiktais 01.02.2021.-30.04.2021:

Laika periodā š.g. no 1. februāra līdz 30. aprīlim veikta aktivitāte 1.4. “Eksperimentālā izstrādē iegūto paraugu testēšana”. EKJU ražotnē rūpnieciskos apstākļos sagatavotas paraugu sērijas un LVKĶI uzsākta šo paraugu sēriju testēšana. Pavisam sagatavotas 8 sērijas, katrā sērijā vismaz 6 paraugi, kopā 57 paraugi. Paraugu sērijas atšķiras ar līmes uzklāšanas dizainu, lamellu biezumu un skaitu vairogā, vairoga liekuma rādiusiem. Ir sagatavotas un tiek testētas gan neimpregnētas, gan jau rūpnieciski ar biocīdu impregnētu paraugu sērijas. Pirms tālāko testu veikšanas, visiem paraugiem laboratorijā tika novērtēta līmējuma kvalitāte, izmērot šuvju posmu garumus vairogu sānu skaldnēs, kuros skaidri redzamas plaisas starp lamellām. Iegūtie dati rāda, ka paraugu sērijas būtiski neatšķiras ar procentuālo nesalīmēto vai pēc līmēšanas delaminējušos šuvju garumu pret kopējo šuvju garumu starp visām lamellām abās vairoga sānu skaldnēs. Plaisu garums šuvēs vidēji ir 5 – 8% no kopējā šuvju garuma.

Paraugiem uzsākti eksperimenti, lai noteiktu līmējuma izturību pret delaminēšanos impregnēšanas, kā arī mainīga vides mitruma ietekmē, kad koksnes izstrādājumi tiek pakļauti briešanai un rukšanai. Pārbaude tiek veikta saskaņā ar LVS EN 302-2:2017 standarta prasībām.

Rūpnieciski impregnētajiem paraugiem uzsākta impregnēšanas kvalitātes novērtēšana, gan kvalitatīvi, pielietojot apstrādāto vairogu šķērsgriezumu iekrāsošanu ar vara klātbūtni uzrādošu indikatoru, gan kvantitatīvi, ar atomu absorbcijas spektroskopijas metodi nosakot vara daudzumu atsevišķās lamellās konkrētās vairoga šķērsgriezuma vietās.

Tā kā biocīda šķīduma iesūkšanās ir svarīga tikai aplievas koksnē, lai analizētu, kā kodolkoksnes un aplievas koksnes lamellu izkārtojums līmētajā produktā var ietekmēt impregnēšanas kvalitāti, ražotāja sagatavotie salīmētie un impregnētie vairogi tika sadalīti piecās sekcijās un katras sekcijas šķērsgriezumā tika noteikts kodolkoksnes un aplievas lamellu sakārtojums, izmantojot apstrādi ar priedes kodolkoksni iekrāsojošu šķīdumu.

Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūtā (MeKA) paraugiem, kas EKJU ražotnē sagatavoti, salīmējot divas lamellas, eksperimentāli noteikta robežstiprība bīdē, robežstiprība liecē, delaminācija, tai skaitā pēc cikliskas novecināšanas, kā arī novērtēts impregnēšanas vielas iespiešanās dziļums aplievas koksnē.

31.01.2021 - Latvijas Valsts koksnes institūta un SIA EKJU sadarbības projektā Nr. 1.1.1.1/18/A/023 “Līmēšanas un impregnēšanas procesu izpēte jaunu liekti līmēto koksnes produktu ražošanas attīstībai” līdz 31.01.2021. ir pabeiguši 1.3. darbības īstenošanu un iesnieguši CFLA projekta vidusposma atskaiti. Atskaites periodā 01.11.2020-31.01.2021. veikti sekojoši darbi.

Pabeigta projekta aktivitāte 1.3 “Līmētu modeļparaugu impregnēšanas izpēte laboratorijā”, iegūti sekojoši rezultāti.

  1. Noskaidrotas līmes joslu izplūšanas īpatnības abiem izvēlētiem 1C-PUR adhezīviem atkarībā no koksnes mitruma. Iegūtās sakarības, izteiktas vienādojumu veidā, tiks pārbaudītas eksperimentāliem paraugiem.
  2. Noteikta līmētu paraugu bīdes stiprība atkarībā no adhezīva uznešanas veida.  Atrasts, ka uznešanas dizainam ir būtiska ietekme uz bīdes stiprību gan slapjā, gan sausā stāvoklī, turklāt nav atšķirības, līmi uznesot divās vai trīs joslās.  Stiprība ir atkarīga no ar līmi nenoklātās laukuma platības.  Liekti līmētiem paraugiem delaminēšanās nenotiek, ja līmēšanas spiediens ir 1,0 MPa, bet spiediens 0,6 MPa nav pietiekams, īpaši PUR 501.8 gadījumā.
  3. Noskaidrota koksnes aplievas un kodolkoksnes ietekme uz šķīduma absorbciju un biocīda koncentrāciju koksnē. Biocīda daudzums aplievas lamellās ir divas reizes lielāks nekā kodolkoksnē.    
  4. Noteikta adhezīva uznešanas dizaina ietekme uz ievadītā šķīduma un biocīda daudzumu. Secināts, ka, uznesot līmi nevis vienlaidus kārtā, bet joslu veidā, uzlabojas šķīduma un biocīda iesūkšanās vidējās lamellās un attiecīgi – impregnēšanas kvalitāte, turklāt par 20-30% samazinās adhezīva patēriņš.
  5. Pētīta UV starojuma ietekme uz adhezīvu plēvju stiprību. Abu pētīto adhezīvu plēvēm stiepes stiprība pēc 700 h novecināšanas bija samazinājusies par 70-80% no sākotnējās.

Iegūtie eksperimentu rezultāti atspoguļoti divās datu kopās (Nr. 3 un Nr. 4) un tiks izmantoti eksperimentālo paraugu izgatavošanai ražotnē un izpētei ar standarta metodēm.

Uzsākta aktivitāte 1.4 “Eksperimentālā izstrādē iegūto paraugu testēšana”.

  1. Analizēts biocīda (vara savienojumu) saturs rūpnieciski impregnētās liekti līmētās sagatavēs. Atrasts, ka biocīda koncentrācija vidējo lamellu vidusdaļā ir par kārtu zemāka, salīdzinot ar ārējām lamellām.
  2. Tiek saskaņotas rekomendācijas projekta partnerim liekti līmētu un liekti līmētu impregnētu paraugu izgatavošanai ražotnē.

12.10.2020 - Latvijas Valsts koksnes institūta un SIA EKJU sadarbības projektā Nr. 1.1.1.1/18/A/023 “Līmēšanas un impregnēšanas procesu izpēte jaunu liekti līmēto koksnes produktu ražošanas attīstībai” līdz 12.10.2020.  ir strādājuši pie projekta 1.2. un 1.3. apakšdarbībām.

Izvērtējot iegūtos rezultātus, eksperimenti veikti ar divām perspektīvākām poliuretāna (PUR) līmēm – Kleiberit 507.0 un Kleiberit 501.8. Ar stiepes-bīdes testu (modificēts EN 205 standarts) noteikta līmējuma kvalitāte salīmētiem paraugiem tūlīt pēc impregnēšanas un pēc izžāvēšanas, līmes šuves sagrāve pētīta mikroskopiski. Slapju paraugu bīdes stiprība ir par 20-30% zemāka nekā sausiem paraugiem, taču stiprība atjaunojās pēc impregnētu paraugu izžāvēšanas. Atšķirības starp abām līmēm ir nelielas, ar nedaudz labāku rezultātu PUR 507.0. Veikti eksperimenti par cikliskas novecošanās ietekmi uz līmējuma stiprību (pārbaudīti ~130 paraugi), rezultāti tiek apkopoti. Lai pārbaudītu līmes novecošanos, līmes plēves novecinātas kamerā UV starojumā, pēc 340, 500 un 700 h noteikta to mikrostiepes izturība (analizēti vairāk nekā 60 paraugi).  Dati liecina par straujāku līmes plēves 507.1 novecošanos pēc 340 h, taču pēc 700 h stiepes izturības rezultāti abām līmēm būtiski neatšķīrās.

Tālākiem eksperimentiem, pēc konsultēšanās ar ražotāju, izvēlēta līme Kleiberit 507.0.

Sagatavoti un tiek kondicionēti koksnes paraugi ar ražošanai raksturīgiem izmēriem, lai izgatavotā laboratorijas iekārtā iegūtu līmēti liektus paraugus ar rādiusiem, kuri visbiežāk izsauc lamelu delaminēšanos.

Darbība 1.3. Līmētu modeļparaugu impregnēšanas izpēte laboratorijā.

Noteikta līmējuma stiprība pēc impregnēšanas ar divām PUR un vienu PVA līmi salīmētiem paraugiem, preparāta šķīduma ietekme uz līmējumu salīdzināta ar ūdens ietekmi (testēti kopā 60 paraugi). Netika novērota statistiski būtiska biocīda ietekme uz līmējuma īpašībām.  

Pārbaudīta līmējuma stiprība impregnētiem slapjiem un sausiem paraugiem, uzklājot abas PUR līmes trīs dažādos veidos – vienmērīgi uz visas virsmas, 2 vai 3 josliņu veidā. Bīdes testā katrs līmes uznešanas dizains ir raksturots ar vismaz 10 paraugiem, kopā pārbaudīti vairāk nekā 60 paraugi. Statistiski būtiska ietekme uz bīdes stiprību sausiem paraugiem ir tikai 3 līniju gadījumā, izmantojot PUR 507.0 līmi. Sagatavoti paraugi salīmēšanai ar izvēlēto līmi 507.0, to uzklājot dažādos veidos, lai noteiktu līmējuma stiprību pirms impregnēšanas.

Pētīti līmētu paraugu impregnēšanas kvalitāti ietekmējošies faktori. Salīmēti paraugi impregnēti ar vakuuma-spiediena metodi, kvalitatīvi un kvantitatīvi analizēta vara (Cu) biocīda iesūkšanās. Noskaidrots, ka aplievā iesūcinātie šķīduma daudzumi ir ~2 reizes, bet Cu daudzumi ir ~7 reizes lielāki nekā kodolkoksnē.  Analizēta līmes šuves ietekme uz piesūcināšanas kvalitāti un Cu difūziju blakus esošās, no aplievas izgatavotās lamelās. Uzsākti darbi par 3 līniju dizaina ietekmi uz piesūcināšanu, novērtējot galu un sānu skaldņu ietekmi.

06.07.2020 - Latvijas Valsts koksnes institūts un SIA EKJU sadarbības projektā Nr. 1.1.1.1/18/A/023 “Līmēšanas un impregnēšanas procesu izpēte jaunu liekti līmēto koksnes produktu ražošanas attīstībai” līdz 06.07.2020.  ir strādājuši pie Projekta 1.2. un 1.3. apakšdarbībām.

Saskaņā ar 1.2. sadaļas darba plānu veikta koksnes lamellu salīmēšana ar 3 izvēlētām vienkomponenta PU līmēm un vienu PVA līmi un pārbaudīta līmējuma izturība atkarībā no 1) koksnes mitruma pirms līmes uzklāšanas, 2) uzreiz pēc spiediena noņemšanas līmēšanas procesā, 3) pēc iedarbības ar ūdeni. Novērtēta gadskārtu novietojuma pret lamellu virsmu un koksnes blīvuma ietekme uz līmējuma kvalitāti. Kopumā tika salīmēti un pārbaudīti 215 paraugi. Līmējuma kvalitāte noteikta ar stiepes-bīdes testu atbilstoši modificētam EN 205 standartam, analizējot bīdes stiprības vērtības un līmes šuves sagrūšanas pa koksni īpatsvaru. Secināts, ka visu līmju gadījumos:

  1. gadskārtu virziens nav noteicošais faktors labas līmējuma kvalitātes nodrošināšanai;
  2. koksnes blīvums robežās no 0.35 līdz 0.50 g/cm3 nav noteicošais faktors labas līmējuma stiprības nodrošināšanai;
  3. koksne līdzsvara mitruma diapazonā no 10 līdz 16 % uzrāda labas līmējuma stiprības īpašības;
  4. ļoti svarīgi ir pievērst uzmanību pareizam lamellu sasvstarpējam novietojumam, lai vides mitruma izmaiņu gadījumā lamellu deformācijas netraucētu laba kontakta nodrošināšanu.  

Balstoties uz iegūtiem rezultātiem, izvēlētas divas perspektīvākās PU līmes turpmākai liekti līmētu produktu izpētei.  

1.3. Līmētu modeļparaugu impregnēšanas izpēte laboratorijā. Tiek veikti eksperimenti atbilstoši sadaļas 1.3. uzdevumiem.
Noteikta līmējuma stiprība ar vakuuma-spiediena metodi impregnētiem paraugiem pēc piesūcināšanas ar ūdeni.   Visu līmju gadījumā pēc impregnēšanas un izžāvēšanas tiek atgūta sākotnējā stiprība, līdz ar to var secināt, ka impregnēšanas procesam ir minimāla ietekme uz gala produkta līmējuma mehānisko stiprību. Turpretī, slapju paraugu līmējumu stiprība tūlīt pēc impregnēšanas bija par 40-60% zemāka, tomēr žūstot adhēzija starp līmi un koksni pilnībā atjaunojās. Ar izvēlētām divām līmēm salīmētiem paraugiem veikts delaminēšanās tests pēc modificētas EN 302-2 standartā paredzētas metodikas. Tika novērota tendence, ka paraugu briešanas/rukšanas radīto stresu rezultātā atlīmēšanās riskam vairāk pakļautas līmes šuves, kurām bijis ilgākais atvērtais laiks.
Ar izvēlētām 2 līmēm salīmētie paraugi (5 lamellu kārtas) impregnēti ar koksnes aizsardzības līdzekļa darba šķīdumu, un tiek gatavoti paraugi biocīda sadalījuma kvantitatīvai analīzei, lai novērtētu līmes šuves, kā arī lamellu koksnes izcelsmes vietas stumbrā (kodols – aplieva) ietekmi uz biocīda sadalījumu.
Uzsākti darbi par līmes uznešanas dizainu. Divām izvēlētajām līmēm noskaidrota līmes šuves platuma un uzklātās līmes joslas parametru (mg/mm; platums (mm)) savstarpējā saistība.

08.04.2020 - Latvijas Valsts koksnes institūta un SIA EKJU sadarbības projektā Nr. 1.1.1.1/18/A/023 “Līmēšanas un impregnēšanas procesu izpēte jaunu liekti līmēto koksnes produktu ražošanas attīstībai” līdz 08.04.2020. ir strādājuši pie Projekta 1.2. apakšdarbības.

Turpināta līmēšanas izpēte laboratorijā, pēc projekta pieteicēja (SIA EKJU) ieteikuma papildus pievienojot vēl cita ražotāja vienkomponeta PU līmi, kopumā eksperimentējot ar četrām līmēm. Ar izvēlētajām līmēm (trīs vienkomponenta PU, viena D-4 klases PVA) salīmēti un pēc kondicionēšanas stiepes-bīdes testā pārbaudīti 175 modeļparaugi (ar dažādu koksnes mitrumu pirms līmēšanas un radiāli vai 45° leņķī novietotām gadskārtām uz līmējamās virsmas). Rezultāti tiek apkopoti. Uzsākti eksperimenti, lai noskaidrotu līmes joslas izplūšanas platumu atkarībā no līmes uznešanas sprauslas diametra, koksnes mitruma un šķiedru orientācijas uz līmējamās virsmas.

Uzsākta salīmētu modeļparaugu impregnēšanas izpēte laboratorijā, sākotnēji, izmantojot vakuuma-spiediena metodi un sākotnēji veicot piesūcināšanas eksperimentus ar ūdeni.

16.01.2020 - ir pabeigta 1.1. aktivitāte: pētniecības metodoloģijas izstrādi. Ir uzsākta 1.2. aktivitāte: Līmēšanas izpēte laboratorijā perspektīvāko līmju atlasei. Kondicionējot apstākļos ar dažādu vides relatīvo mitrumu (65%, 75%, 85%), sagatavotas priedes koksnes lamellas (85 × 50 × 15 mm) ar dažādu koksnes absolūto mitrumu (vidēji - 10%, 13%, 16%). Izmantojot tās, ar trīs izvēlētajām līmēm (divas vienkomponenta PU un viena D-4 klases PVA ) uzsākta modeļparaugu ar 20 × 50 mm lielu salīmēto virsmu sagatavošana līmējuma stiprības stiepes-bīdes testā un delaminēšanās pārbaudēm. Modeļaparugi tiek salīmēti, līmi uzklājot trīs dažādos veidos: vienmērīgi nosedzot visu salīmējamo virsmu un uznesot trīs vai piecas paralēlas nesaplūstošas josliņas. Salīmēšana tiek veikta, ievērojot attiecīgās līmēs specifikācijā paredzēto atvērto un slēgto laiku un presējot ar 1 MPa spiedienu istabas temperatūrā.

07.10.2019 - SIA EKJU kopā ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts veic pirmās projekta aktivitātes: tiek turpināta līmēšanas izpēte laboratorijā perspektīvāko līmju atlasei.

04.07.2019 - Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts sekmīgi piedalās pirmo projekta apakšaktivitāšu veikšanā: šobrīd ir izstrādāta pētījumu metodoloģija. Notiek līmēšanas izpēte laboratorijā perspektīvāko līmju atlasei.

01.04.2019 - Uzsākta projekta īstenošana. Izveidota projekta Interneta lapa LVKĶI portālā.