Zinātne ar dvēseli: Laimas Vēveres ķīmija

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta (LVKĶI) Polimēru laboratorijas pētnieces un Latvijas Zinātnes padomes vecākās ekspertes Mg. chem. Laimas Vēveres darba telpā līdzās mēģenēm, iekārtām, zinātniskajiem rakstiem, paraugiem un pierakstiem vienmēr ir arī Kevins Polimērs – rotaļīgs laboratorijas simbols, kuru kolēģi ar smaidu dēvē par galveno influenceri. Tas ir mazs atgādinājums, ka zinātne nav tikai formulas, bet arī vide, cilvēki un attieksme. Tas, ka Kevins mitinās tieši Laimas laboratorijā, nav nejaušība. Laima jau vairāk kā 10 gadus organizē LVKĶI Ēnu dienu. 

Bērniem un jauniešiem Laima ļoti patīk, jo viņa ne tikai par sarežģītām lietām pastāsta vienkārši, bet arī iedrošina un rada sajūtu, ka zinātne nav kaut kas tāls vai nesasniedzams, bet gan interesants un aizraujošs ceļš, kurš aicina sev līdzi. Laimas ceļš institūtā sākās vairāk nekā pirms desmit gadiem, šobrīd viņa strādā pie sava promocijas darba. Šajā laikā Laima uzkrājusi pieredzi biomateriālu un lignīna pētniecībā, meklējot veidus, kā no dabas izejvielām radīt jaunus materiālus, piemēram, poliuretāna putas ar dažādiem praktiskiem pielietojumiem, no siltumizolācijas līdz augsto tehnoloģiju risinājumiem. 

Laimai Ēnu dienā parasti ir daudz rūpju. Skolēni ar interesi klausās viņas stāstus, gadās arī tā, ka pēc Ēnu dienas negrib doties prom. Reizēm arī kolēģi jokojot jautā, vai savu Ēnu nevarētu “paturēt pavisam”. Šogad Ēnu diena notiks 1. aprīlī, un tās moto ir "Ar karjeru nejoko!".
Kā rodas interese par zinātni? Ko skolēni patiesībā meklē laboratorijā? Un ko no šīs pieredzes iegūst pati LVKĶI Ēnu dienas organizatore? Par to iztaujājām Laimu Vēveri.

Kā sākās Tava iesaiste Ēnu dienas organizēšanā?

Mana vecākā krustmeita bija 4. klasē un viņa gribēja nākt mani ēnot. Tā kā tomēr darbojamies ķīmijas nozarē es aizgāju palūgt atļauju direktoram Uģim Cābulim. Viņš piekrita, bet piebilda: “Tu parunā ar citiem jauniešiem, paņemiet vēl kādas Ēnas.” Tajā gadā bija ugunskristības ar pirmajām 8 Ēnām. 

Kas Tevi pašu motivē katru gadu atkal un atkal organizēt Ēnu dienu?

Iespēja iedvesmot jauniešus, palīdzēt izvēlēties savu nākotnes profesiju. Arī iespēja parādīt, ka eksaktās zinātnes nav garlaicīgas un nesaprotamas. Zināmā mērā arī rutīna, jo taciņa jau ir iestaigāta vairāk kā 10 gadus organizējot Ēnu dienu.

Kā parasti izskatās Ēnu diena LVKĶI? Ko skolēni šeit var redzēt un piedzīvot?

Pēdējos gadus Ēnu diena LVKĶI sākas 9:00. Es īsumā pastāstu par institūtu, pēc tam skolēniem ir neliela ekskursija pa institūtu, kas noslēdzas Pilotiekārtu angārā. Pēc tam Ēnas tiek nodotas Ēnu devējiem. Tā ir Ēnu dienas svarīgākā daļa, jo tieši tad skolēni var vairāk uzzināt par profesiju, ko vēlējās ēnot.

Vai atceries kādu īpaši spilgtu vai negaidītu momentu no kādas Ēnu dienas?

Ēnu diena pie mums paiet mierīgi. Ir bijuši gadījumi, kad Ēna īsti nevēlas doties prom, kaut arī jau darba diena ir beigusies. Labprāt paliktu ilgāk un vēl turpinātu runāt. Ir reizes, kad kolēģi jautā: "Es varu savu Ēnu paturēt pavisam?" Kolēģis savai Ēnai ir parādījis kā strādāt ar kādu no mūsu iekārtām un Ēna ar lielāko prieku arī uz šīs iekārtas strādā. Vienu reizi kolēģis savu Ēnu pazaudēja. Beigās izradījās, ka Ēna satika savu paziņu, kas arī strādā institūtā un palika ēnot savu paziņu.

Kā skolēni parasti reaģē, pirmo reizi nonākot īstā pētniecības laboratorijā? Kas viņus pārsteidz visvairāk?

Tas ir atkarīgs no vecuma grupas. Pusaudži parasti ir noslēgtāki un atveras lēnām dienas gaitā. Sākumskolas skolēniem actiņas mirdz jau no paša sākuma un interesē pilnīgi viss, ko ierauga.

Vai ir gadījumi, kad pēc Ēnu dienas kāds skolēns vēlāk izvēlas studēt ķīmiju vai citas dabaszinātnes?

Jā, vismaz viens noteikti. Mēs kopā ar LVKĶI Studentu padomi piedalāmies arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) karjeras dienā. Pirms diviem gadiem pie mums pienāca viena RTU ķīmijas tehnoloģiju studente ar savu draudzeni, mēs sākam stāstīt, kas mēs vispār esam un ar ko nodarbojamies, viņa mūs pārtrauca sakot: “Es zinu, es pie Jums biju Ēnu dienā”. Tā bija ļoti jauka sajūta, ka mēs esam bijuši kāds solītis tuvāk profesijas izvēlei. Pieļauju, ka ir vēl vairāk skolēni, kas pēc Ēnu dienas izvēlas studēt ķīmiju, jo mēs institūtā uzņemam diezgan daudz vidusskolēnu, kas ir nolēmuši, ka studēs ķīmiju vai šaubās starp ķīmiju un kādu citu virzienu.

Kā Tu domā – kāpēc skolēniem ir svarīgi redzēt zinātnieku darbu klātienē, ne tikai lasīt par to mācību grāmatās?

Grāmatās ir aprakstīti tikai paši spilgtākie atklājumi, kas bieži vien ir nejaušība. Kā Ņūtons atklāja gravitāciju, redzot kā no ābeles nokrīt ābols, Kā Flemings atklāja penicilīnu atstājot petri plates ar baktērijām  un aizbraucot brīvdienās, no kurām vienā izauga pelējums un ap šo sēni baktērijas bija pazudušas. Jauni atklājumi daudz biežāk ir garš un sistemātisks darbs. Kā arī svarīgi redzēt, ka arī Latvijā zinātne ir un arī Latvijas zinātnieku sasniegumi nonāk ražošanā un tiek atzīti starptautiski.

Ko skolēns, Tavuprāt, var iegūt no vienas dienas, pavadītas institūtā, “ēnojot” pētnieku?

Reālāku priekšstatu par ķīmiju. Ļoti daudzi skolēni pēc ķīmijas stundām un dažkārt arī ķīmijas šoviem uzskata, ka ķīmija ir tikai krāsaini šķīdumiņi un sprādzieni, kas ne tuvu nav patiesība. Ļoti daudzi šķīdumi ir bezkrāsaini un cietas vielas balti pulveri, mūsu institūtā arī brūni šķīdumi vai arī kaut kas brūns un ķepīgs. Otra lieta, ko iegūst, ir reālāks priekšstats par zinātni. Par to, ka jauns atklājums nav gluži kā ābols uz galva, bet sistemātisks un, bieži vien, garš darbs. Trešais, kas arī nav mazāk svarīgs, ka ķīmija nav vienīgais priekšmets, kas ir jāzina. Labi ir jāpārzina arī matemātika, angļu valoda, kā arī fizika un bioloģija.

Ja kāds skolēns šobrīd apsver iespēju piedalīties Ēnu dienā, bet vēl šaubās – ko Tu viņam ieteiktu?

Noteikti piedalīties! Jo piedaloties, jau neko nezaudēs. Sliktākajā gadījumā vienkārši sapratīs, ka tā profesija/virziens nav viņam. Un arī tas ir svarīgi.

Ko Tu pati katru gadu iegūsti no šīs pieredzes, strādājot ar jauniešiem?

Var iegūt jaunu skatījumu uz savu darbavietu un profesiju – sarunās ar jauniešiem var saprast kādi ir viņu priekšstati un stereotipi par zinātnieka profesiju.