LVKĶI pētnieki starptautiskajā konferencē ICWSE 2025 prezentē inovatīvus bio-bāzētus materiālus ēku fasādēm

Novembra sākumā Brašovā, Rumānijā, notika starptautiskā konference ICWSE 2025 – “Wood Science and Engineering in the Third Millennium”, kas pulcēja zinātniekus no vairāk kā 20 valstīm. Šogad konferences programmā tika iekļauti arī Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta (LVKĶI) jaunākie pētījumi par ilgtspējīgiem bioloģiskās izcelsmes plātņu materiāliem būvniecībai., ko īstenojuši Ramūnas Tupčiauskas, Andris Bērziņš, Mārtiņš Andžs, Rūdolfs Bērziņš un Gunārs Pavlovičs.

LVKĶI zinātnieks Dr.sc.ing. Ramūnas Tupčiauskas prezentēja referātu “Properties of Innovative Bio-Based Particleboards for Application in External Building Facades”. Pētījuma mērķis bija radīt augsta blīvuma (1200 kg/m³) bioloģiskas izcelsmes plātņu materiālus no lauksaimniecības un meža blakusproduktiem: kviešu salmiem, egles/priedes skaidām un baltalkšņa koksnes.

Izmantojot tvaika sprādziena tehnoloģiju un bioloģiskas izcelsmes suberīnskābes saistvielu, tika iegūti materiāli ar būtiski uzlabotām mehāniskajām un fizikālajām īpašībām. Rezultāti parādīja, ka dažas no izstrādātajām plātnēm sasniedz vai pārsniedz ēku ārējās apdares prasības, īpaši adhēzijas (IB) un lieces stiprības (MOR) rādītājus.

Pētījums apliecina, ka bioloģiskās izcelsmes kompozītmateriāli var kļūt par konkurētspējīgu alternatīvu tradicionālajām fasādes plātnēm, samazinot fosilo izejvielu patēriņu un CO₂ emisijas.

Pētījuma zinātniskais ietvars

Prezentētie rezultāti ir daļa no Latvijas Zinātnes padomes finansētā projekta “Inovatīvo biomasas paneļu izpēte pielietošanai ārējās ēku fasādēs” (projekta nr. lzp-2023/1-0348).

Projektā tiek pētītas jaunas apšuvuma plātnes ventilējamām fasādēm, izmantojot inovatīvu biomasas pārstrādi un ekoloģisku kokskaidu plātņu ražošanas tehnoloģiju. Tiek izmantoti Latvijā pieejami resursi: kviešu salmi un eksportējamā papīrmalka. Mērķis ir radīt augsta blīvuma kompozītus kā alternatīvu rūpnieciski ražotām cementa šķiedru plātnēm, kuru ražošana ir ļoti energoietilpīga un rada augstas CO₂ emisijas.

Saistītie raksti

LVKĶI pētnieki pārstāv Latviju starptautiskajā koksnes zinātnes un inženierijas konferencē WSE 2025

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētnieki piedalījās 21. Ziemeļeiropas koksnes zinātnes un inženierijas tīkla ( WSE – Wood Science and Engineering) gadskārtējā konferencē, kas 2025. gadā pulcēja vairāk nekā 130 zinātniekus no 18 valstīm. WSE tīkls, dibināts 2004. gadā, jau divas desmitgades kalpo kā platforma sadarbībai starp koksnes zinātnes pētniekiem, institūcijām un industrijas pārstāvjiem. Šī gada tematiskā konference – “Green Buildings with Renewable Structural Elements and Adhesives” – bija veltīta atjaunojamu materiālu izmantošanai būvniecībā, uzsverot koksnes, biopolimēru un...

LVKĶI pētnieki izstrādā inovatīvas bioloģiskas izcelsmes fasāžu plātnes

Iedomāsimies pilsētu, kuras fasādes elpo līdz ar dabu – ēkas ne tikai aizsargā un rotā vidi, bet arī samazina oglekļa pēdu, izmanto vietējos resursus un atbalsta aprites ekonomiku. Šāda urbānā vide būtu ne vien estētiski pievilcīga, bet arī ekoloģiski līdzsvarota, demonstrējot, kā zinātnes sasniegumi spēj harmoniski iekļauties sabiedrības ikdienā. Tieši šādas vīzijas īstenošanai Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētnieki pašlaik strādā pie inovatīvas bioloģiskas izcelsmes skaidu plātnēm fasāžu apdarei. Pētījuma pirmie rezultāti publicēti atvērtās pieejas starptautiskajā žurnālā Forests...

Ramūns Tupčausks žurnālā Baltijas Koks: zinātnieks, kurš glabā siltumu gan mājās, gan zinātnē

Žurnāla Baltijas Koks 2025. gada jūnija numurā publicēta plaša intervija ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta vadošo pētnieku Dr. sc. ing. Ramūnu Tupčausku ( Ramūnas Tupčiauskas). Tā ir saruna, kurā akadēmiskie sasniegumi savijas ar personīgu stāstu par neatlaidību, izvēli un ceļu, kas aizvedis no galdniecības darbnīcas līdz pasaules līmeņa pētniecībai. Inovācijas, kas dzimst no ikdienas resursiem Ramūna vadītie projekti parāda, kā no šķietami mazvērtīgiem resursiem – koksnes atlikumiem un lauksaimniecības blakusproduktiem – iespējams radīt materiālus ar augstu pievienoto vērtību...