LVKĶI pētnieces prezentē pētījumu par augļu krūmu atzarošanas biomasas izmantošanu starptautiskajā konferencē RETASTE
2025. gada septembrī Atēnās, Grieķijā, notika 5. starptautiskā konference “RETASTE: Rethink Food Resources, Losses, and Waste”, kas veltīta pārtikas resursu, zudumu un atkritumu izmantošanai aprites bioekonomikas kontekstā.
Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu konferencē pārstāvēja LVKĶI pētnieces Anna Andersone un Natālija Zaharova, kuras prezentēja pētījumu “Inflammation-Modulating Activity of Aronia (Aronia melanocarpa) and Blackcurrant (Ribes nigrum) Pruning Lignocellulosic Biomass’ Extracts”, kas īstenots FLPP projekta Nr. lzp-2022/1-0599 ietvaros.
Pētījuma rezultāti apliecina, ka no aroniju un upeņu atzarošanas biomasas iegūtajiem, ar proantocianidīniem bagātajiem ekstraktiem piemīt iekaisumu modulējošas īpašības, kas varētu tikt izmantotas jaunu pretiekaisuma un antipatogēnu preparātu izstrādē. Šis darbs sniedz nozīmīgu ieguldījumu gan aprites bioekonomikas, gan veselības zinātnēs, demonstrējot, kā lauksaimniecības atlikumus iespējams pārvērst augstvērtīgos produktos ar potenciālu medicīnas un farmācijas jomā.
Par projektu
FLPP projekts Nr. lzp-2022/1-0599 “Inovatīvas pretiekaisuma un antipatogēnas sistēmas, kuru pamatā ir proantocianidīni, kas izolēti no augļu krūmu lauksaimniecības lignocelulozes atkritumiem” ir vērsts uz jaunu zināšanu radīšanu par proantocianidīnu (PACs) sastāvu, struktūru un īpašībām, kas iegūti no Latvijā augošu smiltsērkšķu, aroniju un upeņu atzarošanas biomasas.
Augļu krūmu lignocelulozes atkritumi, kas rodas atzarošanas laikā, ir vērtīgs sekundāro metabolītu avots, un augu PACs raksturo daudzšķautņaina ķīmiskā un bioloģiskā aktivitāte, kas var būt perspektīvs virziens veselības aprūpē.
Projektā, izmantojot hromatogrāfijas un spektroskopijas metodes, tiek noteiktas sakarības starp PACs koncentrāciju, sastāvu un bioloģisko aktivitāti, kā arī to sinerģiju ar antibiotikām, kas var palīdzēt samazināt antibiotiku lietošanu un mikrobiālās rezistences izplatību.
Iegūtie rezultāti veidos zinātnisku pamatu jaunu vietējas darbības pretiekaisuma un antipatogēnu sistēmu izstrādei, kuras balstītas uz dabas izcelsmes savienojumiem un ilgtspējīgu resursu izmantošanu.
