Bioloģiski noārdāms iepakojums ar papildu vērtību pārtikas drošībai

Mūsdienās pārtikas iepakojums ne tikai aizsargā produktus, bet var arī radīt potenciālus riskus. Pētījumi liecina, ka noteikti iepakojuma materiāli var izdalīt ķīmiskas vielas, kas rada bažas par to ietekmi uz cilvēku veselību.

Svarīgi fakti:

• Per- un polifluorētās vielas (PFAS): Šīs ķīmiskās vielas tiek izmantotas, lai padarītu iepakojumu izturīgu pret taukiem un ūdeni. Ilgstoša iedarbība uz noteiktiem PFAS savienojumiem ir saistīta ar paaugstinātu holesterīna līmeni, augstu asinsspiedienu, izmaiņām imūnsistēmā un pat vēzi. (U.S. Food and Drug Administration - FDA, 2025)
• Mikroplastmasa un nanoplastmasa: Plastmasas iepakojuma noārdīšanās var izraisīt mikroplastmasas un nanoplastmasas nonākšanu pārtikā. Lai gan pašreizējie zinātniskie pierādījumi neliecina par tiešiem veselības riskiem konstatētajos līmeņos, turpinās pētījumi, lai pilnībā izprastu to iespējamo ietekmi. (FDA, 2024)
• Bisfenols A (BPA): Ķīmiska viela, ko izmanto polikarbonāta plastmasās, bieži sastopama dzērienu pudelēs un pārtikas kārbu oderējumos. Lai gan ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) pašlaik uzskata, ka BPA līmenis pārtikā ir drošs, tiek veikti nepārtraukti pētījumi, lai novērtētu iespējamos riskus. (FDA, 2023)

Par risinājumu var kļūt bioloģiski noārdāms iepakojums.
Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētnieki izstrādā ilgtspējīgu pārtikas iepakojumu. Projekta "Zivju proteīna hidrolizāta izdalīšana un tā kondensācija ar augu katehola atvasinājumiem, lai izstrādātu uzlabotu pārtikas iepakojumu uz cietes/proteīnu bāzes" (Nr. 23-00-U2021902-000001) mērķis ir radīt bioloģiski noārdāmu iepakojumu, izmantojot zivju proteīnu hidrolizātus un koku mizas katehola atvasinājumus.

Projekta mērķi:

• Tehnoloģijas prototipa izstrāde: Reaktīvu aminosavienojumu iegūšana no nepārtikas zivīm un zivju atkritumiem, radot augstvērtīgu produktu, ko viegli integrēt esošajās zivju miltu un zivju eļļas ražošanas līnijās.
• Katehola atvasinājumu imobilizācija: Tehnoloģijas izstrāde, lai imobilizētu koku mizas ekstraktu katehola atvasinājumus uz zivju izcelsmes aminosavienojumiem.
• Funkcionālo komponentu integrācija: Iegūto funkcionālo komponentu integrēšana cietes biopolimēru plēvēs un to potenciāla novērtēšana kā pārtikas iepakojuma materiāliem.

Sagaidāmie rezultāti un ieguvumi

Sagaidāms, ka projekta rezultātā ievērojami pieaugs pievienotā vērtība, ko iespējams iegūt no katra nozvejotā zivju kilograma – tas panākams, efektīvāk izmantojot resursus un radot augstvērtīgus produktus no nepārtikas zivīm un zivju pārstrādes atkritumiem. Tāpat gaidāmas būtiskas pārmaiņas pārtikas iepakojuma jomā: izstrādātie iepakojuma komponenti ar antioksidatīvām un antimikrobiālām īpašībām palīdzēs pagarināt pārtikas derīguma termiņu un samazinās nepieciešamību pēc sintētiskajiem konservantiem un piedevām. Jaunie komponenti dos iespēju bioloģiskā iepakojuma ražotājiem uzlabot biopolimēru plēvju mehāniskās un barjeras īpašības, pārvēršot tradicionālo iepakojumu aktīvā pārtikas iepakojumā, kas ļaus būtiski paaugstināt to konkurētspēju. Vienlaikus paredzēta arī pozitīva ietekme uz vidi – konkurētspējīgāka bioloģiskā iepakojuma plašāka izmantošana veicinās plastmasas atkritumu un mikroplastmasas piesārņojuma samazināšanu ūdenī, augsnē un gaisā, kā arī palīdzēs mazināt CO₂ emisijas, kas rodas, ražojot iepakojuma materiālus no fosilajiem resursiem.

Projekta zinātniskā vadītāja ir dr.chem. Jevgenija Ponomarenko

Lasiet vairāk par projektu: Zivju proteīna hidrolizāta izdalīšana un tā kondensācija ar augu katehola atvasinājumiem, lai izstrādātu uzlabotu pārtikas iepakojumu uz cietes/proteīnu bāzes