Ph.D. Anda Fridrihsone pārstāv LVKĶI Drēzdenes vieglās konstrukcijas inženierijas simpozijā ar pētījumu par ICE kā izejmateriālu

Vai Tava cepamā eļļa var kļūt par nākotnes materiālu?

Par šo jautājumu un plašākiem ilgtspējas risinājumiem tika diskutēts vienā no ievērojamākajiem inženierzinātņu forumiem Eiropā - 28. Starptautiskajā Drēzdenes vieglās konstrukcijas inženierijas simpozijā, kas notika 2025. gada 26.–27. jūnijā Drēzdenē, Vācijā. Šī gada simpozija tēma bija “Vieglā inženierija – dzinējspēks rūpniecības atdzimšanai”.

Ņemot vērā pieaugošo uzmanību drošībai, infrastruktūrai un tehnoloģiskajai suverenitātei, vieglās konstrukcijas tiek pozicionētas kā starptautiski nozīmīga, starpdisciplināra joma, kas vienlaikus apvieno materiālu izpēti, jaunas ražošanas tehnoloģijas un digitālo inovāciju potenciālu. Simpozijā izskanēja vairāk nekā 60 prezentāciju un augsta līmeņa paneļdiskusiju, kuru dalībnieki pievērsās tādiem tematiem kā modernas multimateriālu sistēmas, aprites ekonomika un autonomā digitalizācija, kā arī jaunu biznesa modeļu meklējumi un starpnozaru sadarbības iespējas.

Latviju šajā pasākumā pārstāvēja Ph.D. Anda Fridrihsone, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta vadošā pētniece, kas uzstājās ar mutisku prezentāciju “Toward Sustainable Vitrimers: A Screening LCA of Biobased Component Synthesis”. Andas pētījums, kas veikts projektā LZP FLPP Nr. lzp-2024/1-0333 TReResin, pievērsās vitirmēru komponentu sintēzei no izlietotas cepamās eļļas (ICE, angl.: used cooking oil (UCO)). Tas ir materiāls, kas ikdienā bieži nonāk atkritumos, bet ko iespējams pārvērst augstvērtīgos, ilgtspējīgos inženiermateriālos.

Pētījuma ietvaros tika veikta dzīves cikla novērtējums (LCA), lai identificētu “karstos punktus” jeb sintēzes posmus ar visaugstāko vides slodzi. Šo posmu apzināšana ļauj optimizēt procesus, attīstīt videi draudzīgākus komponentus un mazināt atkarību no fosilām izejvielām. Šis darbs īpaši rezonēja ar simpozija pamattematiku, akcentējot, kā inovācijas zinātnē var iedegt jaunu dzirksti rūpniecības atjaunotnē.

Fons šim pētījumam ir īpaši aktuāls: Eiropas Savienība 2025. gada pirmajos četros mēnešos importēja vairāk nekā 667 000 tonnu izlietotas cepamās eļļas (ICE), galvenokārt no Ķīnas, Indonēzijas un Malaizijas, kas rada riskus attiecībā uz izejvielu izsekojamību (Vesper) un pat iespējamu palmu eļļas izmantošanu ar ICE marķējumu (Environmental Investigation Agency). Pieprasījums pēc ICE būtiski pieaug, īpaši biodegvielas un aviācijas degvielas sektoros, kur to izmanto lielos apjomos kā lētu izejvielu. (Reuters; Fastmarkets)

Tieši šajā kontekstā Ph.D. Andas Fridrihsones pētījums piedāvā alternatīvu pieeju: tā vietā, lai ICE tiktu plaši sadedzināta, mūsu pētnieces darbs vērsts uz ICE pārstrādi inovatīvu materiālu komponentēs, lai tālāk radītu polimērmateriālus ar augstāku pievienoto vērtību. Atkritumplūsmu pārstrāde citos materiālos ir vēlamāka atkritumu apsaimniekošanas forma par sadedzināšanu.