Projekta ietvaros tiks izstrādāti inovatīvi micēlija biokompozīti (MB) no sēnes micēlija un augu valsts atkritumiem ar uzlabotām fizikāli mehāniskajām un metālu sorbcijas īpašībām, kuri ir konkurētspējīgi ar sintētiskajiem putu materiāliem un tradicionālajiem kompozītmateriāliem. Lauksaimniecības un kokrūpniecības ražošanā veidojas biomasas atkritumi, kuru utilizācijai nepieciešami jauni risinājumi. Sintētiskie siltumizolācijas un iepakojuma materiāli piesārņo vidi, jo nav biodegradējami. Smagie metāli izraisa vides piesārņojumu, un to savākšanā aktuāli ir izmantot jaunus, videi draudzīgus biosorbentus.
MB būs inovatīvs biomateriāls, kas risinās biomasas atkritumu utilizācijas un vides piesārņojuma jautājumus. Projektā paredzētās aktivitātes:

1. MB izveide no sēnes micēlija un augu valsts biomasas atkritumiem; procesa optimizācija.
2. MB īpašību uzlabošana ar dabīgām vielām (hitīns, suberīnskābe u.c.).
3. MB fizikāli mehānisko un biodegradācijas īpašību izvērtējams atbilstībai ekoloģisku izolācijas un iepakojuma materiālu kategorijai.
4. Metālu sorbcijas īpašību izvērtējams pielietojumam vides piesārņojuma mazināšanai.

Projekta īstenošanas gaita

01.01.2024 - Uzsākta projekta īstenošana.

31.03.2024. - Projekta pārskats par periodu 01.01.2024. – 31.03.2024. (1. ceturksnis)

Tiek uzsākta projekta aktivitāšu (WP) īstenošana:

WP2 – Micēlija biokompozītu (MB) izveide

Izveidoti pamata MB paraugi no kviešu salmu un bērza slīpputekļu substrātiem un bazīdijsēnes T. versicolor micēlija. Katram pamatsubstrātam izveidoti četri varianti ar dažādām papildus substrātu kombinācijām. Veiktas MB substrātu granulometriskās un ķīmiskās analīzes (Klāsona lignīns, Kiršnera celuloze, monosaharīdi). Veikta MB mitruma noteikšana audzēšanas starpstadijā un izaudzētos MB paraugos. Noteikta substrātu ūdens absorbcijas kapacitāte. Izstrādāti un optimizēti bazīdijsēnes T. versicolor kultivēšanas parametri, lai iegūtu iespējami augstāku biomasas koncentrāciju inokulātam.

30.06.2024 - Projekta pārskats par periodu 01.04.2024. – 30.06.2024. (2. ceturksnis)

WP 2 - Micēlija biokompozītu (MB) izveide

Noteikts pelnu saturs, veikta Furjē transformācijas infrasarkanā starojuma spektroskopija (FTIR) un elementu CHNS analīze gan substrātos, gan MB. Veikta MB paraugu mikrostruktūras analīze ar skenējošās elektronu mikroskopijas (SEM) metodi. Uzsākta pamata MB kompozīciju, kas satur kviešu salmus un bērza slīpputekļu substrātus, hibridizācija ar dabīgo savienojumu - hitozānu, lai uzlabotu MB fizikāli mehāniskās un metālu sorbcijas īpašības. Šim nolūkam ir veikti T. versicolor augšanas skrīningi barotnēs ar dažādu koncentrāciju hitozāna piedevu. Atlasītas hitozāna koncentrācijas iekļaušanai MB sastāvā un virsmas apstrādei.

WP 3 – MB īpašību izvērtēšana un validēšana

Noteiktas pamata MB kompozīciju, kas satur kviešu salmus un bērza slīpputekļu substrātus, mehāniskās īpašības(spiede, liece), kopā astoņiem MB paraugu variantiem. Uzsākts darbs pie pamata MB kombināciju virsmas laukuma un poru analīzēm, uzņemtas adsorbcijas/ desorbcijas izotermas.

WP 4 – Komunikācija un rezultātu izplatīšana

• Izveidots Komunikācijas un Datu Menedžmenta plāns ARGOS atvērtajā paplašināmā pakalpojumā un ZENODO datu repozitorijā.
• Projekta rezultāti ir prezentēti starptautiskā konferencē International Conference for Young Scientists on Biorefinery Technologies and Products BTechPro2024, Rīga, Latvija, 24-26. 04, 2024. M. T. Dzierkale uzstājās ar referātu MYCELIUM-BASED COMPOSITES: A COMPARISON OF MATERIAL PROPERTIES DEPENDING ON THE SUBSTRATE (autori M.T. Dzierkale, I. Irbe, I. Filipova, L. Andze, O. Bikovens, A. Verovkins, D. Cars)

• D. Cars LV KĶI izstrādāja un LU Bioloģijas fakultātē teicami aizstāvēja bakalaura darbu MICĒLIJA BIOKOMPOZĪTU ĶĪMISKĀ SASTĀVA IZMAIŅAS BAZĪDIJSĒNES HIFĀM IEDARBOJOTIES UZ SUBSTRĀTU (darba vadītāja Dr. Ilze Irbe; konsultants Dr. Oskars Bikovens), iegūstot bakalaura grādu bioloģijā.
• M.T. Dzierkale LV KĶI izstrādāja un LU Bioloģijas fakultātē teicami aizstāvēja maģistra darbu MICĒLIJA KOMPOZĪTU SUBSTRĀTA IETEKME UZ TO ĪPAŠĪBĀM (darba vadītāja Dr. Ilze Irbe), iegūstot maģistra grādu bioloģijā.