LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJA
NOZĪMĪGĀKIE ZINĀTNES SASNIEGUMI 2021. GADĀ

SASNIEGUMI LIETIŠĶAJĀ ZINĀTNĒ

9. Biomasas atkritumu pārveidošana ilgtspējīgos bioplastmasas produktos.

Dr.sc.ing. Sergejs Gaidukovs, Mg.sc.ing. Oskars Platnieks, Mg.sc.ing. Anda Barkāne, Mg.sc.ing. Sergejs Beļuns, Dr.sc.ing. Gerda Gaidukova, RTU MLĶF Polimēru materiālu institūts, Dr.sc.ing. Inese Fiļipova, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts, Dr.phys. Olesja Starkova, Latvijas Universitātes Materiālu mehānikas institūts.

Plastmasas preču atkritumu pārstrāde ir kļuvusi par vienu no galvenajiem 21. gadsimta izaicinājumiem. Bioloģiskās izcelsmes plastmasas materiāli ieņem arvien lielāku pasaules tirgus daļu. Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un Lietišķās Ķīmijas Fakultātes Polimēru materiālu institūtā (Komplekso polimēru sistēmu un mīkstvielas pētījumu grupā) ir izstrādāti bioloģiskas izcelsmes plastmasas materiāli, lai atrisinātu ilgtspējības jautājumus un saglabātu tīru, nepiesārņotu vidi. Izstrādāta iespēja pagatavot biosadalošos plastmasu no atjaunojamās mežsaimniecības un lauksaimniecības biomasas, to atkritumiem un ražošanas blakusproduktiem. Aptverto potenciālo pielietojumu klāsts ietver koksnes imitācijas plastmasas, siltuma izolācijas materiālus, 3D drukas tintes un sveķus, iepakojuma un lauksaimniecības materiālus. Izmantojot koku skaidas, lauksaimniecības kaņepju salmus un citus lētu atlikumu produktus var samazināt izmaksas un uzlabot mehāniskās, gāzu un ūdens barjeras īpašības un paātrināt materiālu sadalīšanos augsnē vai atkritumu poligonā. Izstrādātie bioplastmasas materiāli atbilst plaša patēriņa iepakojumu materiālu, siltuma izolācijas materiālu, 3D drukas tinšu un koksnes imitācijas produktu nozaru prasībām. Šādu materiālu plaša ražošana un pielietošana būtiski varētu samazināt piesārņojumu un dot pienesumu tautsaimniecībai, radot pievienotās vērtības produktus.

Avots

LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS ATZINĪBAS RAKSTI

4. Drošu tehnoloģiju integrācija aizsardzībai pret Covid-19 veselības aprūpes un augsta riska zonās.

LZA īstenais loceklis Tālis Juhna, Dr.sc.ing. Linda Mežule, LZA īstenais loceklis Ivars Kalviņš, LZA īstenais loceklis Juris Purāns, LZA īstenais loceklis Andris Šutka, Dr.sc.ing. Inga Dāboliņa, Dr.sc.ing. Inese Fiļipova, Dr.biol. Ilze Irbe, Dr.med. Ivars Vanadziņš, LZA korespondētājloceklis Atis Elsts, Mg.iur. Andreta Slavinska, Dr.biol. Anna Zajakina, Dr.sc.ing. Andris Martinovs, Dr.phys. Atis Skudra, LZA korespondētājlocekle Gita Rēvalde, Dr.sc.ing. Agris Ņikitenko, Dr.chem. Kārlis Pajuste, Mg.sc.ing. Aleksandrs Ļevinskis, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, LU Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Rīgas Stradiņa universitāte, LU Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts, Elektronikas un datorzinātņu institūts.

Veselības aprūpes nozare ir būtisks resurss un atbalsts katrai valstij dažādās krīzes situācijās, tostarp globālās Covid-19 pandēmijas laikā. Starpdisciplināra pētījuma ietvaros tika izstrādāti un demonstrēti jauni tehnoloģiskie risinājumi inficēšanās riska mazināšanai slimnīcās un citās augsta riska zonās. Tika izveidoti 7 prototipi (gaisa dezinfekcijas iekārta, dezinfekcijas vārti, virsmu attīrošs robots ar iespēju atpazīt konkrētus objektus, roku dezinfekcijas kontroles iekārta, anti-virāls caurspīdīgs pārklājums, dabā pašdegradējošs masku filtra materiāls, dezinficējošs šķidrums ar ilgstošu anti-virālu iedarbību), tāpat izveidotas aizsargapģērba ražošanas vadlīnijas un sagatavotas vairākas starptautiskas zinātniskās publikācijas. Visas tehnoloģijas mērogojamas līdz produktam īsā laikā, un to ieviešana slimnīcās, skolās, transportā var samazināt inficēšanās riskus COVID-19 laikā, kā arī ikdienā.

Avots