No pārpalikuma uz potenciālu: kā koksne kļūst par pamatu izciliem maģistra darbiem

Bērza skaidas, lignocelulozes blakusprodukti, plastmasas atkritumi vai šķietami nevajadzīgi materiāli kļūst par pamatu pētniecībai, kuras rezultāti sniedzas tālāk par laboratorijas durvīm. To spilgti apliecina trīs 2025. gada maģistra darbi, kuru autori strādāja LVKĶI pētnieku vadībā, un visi saņēma izcilu novērtējumu.

Valērija Kudrjavceva (Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Ķīmijas nodaļas studente) izstrādāja savu darbu Dr.habil.chem. Galijas Šuļgas vadībā. Valērijas darba fokusā ir bērza skaidas - biomasas atlikums, kas parasti tiek uzskatīts par zemas pievienotās vērtības resursu. Pētījuma mērķis bija no šī materiāla iegūt nātronlignīnu un sintezēt tam pievienotu hitozāna polielektrolītu kompleksu. Šis komplekss tika testēts kā līdzeklis augsnes strukturēšanai un atputekļošanai.
Svarīgākā darba atklāsme: skābās un sārmainās apstrādes kombinācija ievērojami palielina iegūtā lignīna kvalitāti un daudzumu.
Darba secinājums: iegūtais komplekss ir efektīvāks un ilgtspējīgāks par rūpnieciski izmantotajiem lignosulfonātiem, tādējādi piedāvājot videi draudzīgu risinājumu lauksaimniecībā un ainavu pārvaldībā .

Dārta Līna Eihe (LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Ķīmijas nodaļas studente) izstrādāja maģistra darbu Ph.D. Ralfa Pomilovska vadībā. Dārtas Līnas darbs pievēršas citam koksnes ķīmijas blakusproduktam - taleļļai, kura rodas celulozes ražošanā. No šīm taukskābēm jaunā pētniece sintezēja biobāzētu divkomponentu polimēru, ko tālāk kombinēja ar dažādas izcelsmes šķiedrām. Rezultāts – kompozītmateriāli, kuru termiskās un mehāniskās īpašības pielāgotas specifiskam lietojumam.
Svarīgākā darba atklāsme: ar precīzu molekulāru modifikāciju no atjaunojamiem resursiem iespējams izveidot polimērus, kas veiktspējā konkurē ar fosilajiem.
Maģistra darba secinājums: materiāli, kas izstrādāti no bioresursiem, var būt ne tikai ilgtspējīgi, bet arī tehnoloģiski pielāgojami augstas pievienotās vērtības pielietojumiem .

Lotārs Olivers Vasiļjevs (LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes students) izstrādāja savu maģistra darbu Ph.D. Edgara Kukas vadībā. Lotāra Olivera darbs savukārt pēta jau eksistējošu materiālu - koksnes plastmasas kompozītus (KPK) - un to uzvedību novecošanās procesā. Pētījumā tika izstrādāta metode, kā novērtēt un kvantificēt mikroplastmasas daļiņas, kas izdalās no KPK dabiskos un mākslīgos apstākļos.
Svarīgākā darba atklāsme: mikroplastmasas veidošanās intensitāte tieši korelē ar izmantotās plastmasas veidu un pildvielas īpašībām — to iespējams ietekmēt, mainot materiāla sastāvu.
Maģistra darba secinājums: šis pētījums sniedz būtisku ieguldījumu KPK kvalitātes uzlabošanā un mikroplastmasas riska novērtēšanā, palīdzot veidot videi draudzīgākus materiālus .

Šie trīs darbi ilustrē vienu kopīgu ideju: koksne nav tikai izejmateriāls, bet arī domāšanas veids. Tā kļūst par eksperimentālo mainīgo, par resursu, ko pārveido, lai risinātu aktuālus vides un sabiedrības izaicinājumus.

LVKĶI pētnieki nebija tikai studentu konsultanti - viņi piedāvāja līdzdalību pētniecībā, kur jautājums un vēlme izzināt var kļūt par sākumu zinātniskai atklāsmei.