LATVIJAS VALSTS KOKSNES ĶĪMIJAS INSTITŪTS
bilde

Valsts pētījumu programma Nr. 2010.10-4/VPP-5
“Vietējo resursu (zemes dzīļu, meža, pārtikas un transporta) ilgtspējīga  izmantošana - jauni produkti un tehnoloģijas (NatRes)”
(2010-2013)

Projekts Nr.4. Drošas un ilgtspējīgas autoceļu transporta infrastruktūras attīstība (DIATIA) un Latvijas transporta sistēmas harmonizācijas ilgtermiņa programmas izstrāde (LATRANS)


Projekta vadītājs:
      Ainārs Paeglītis, Rīgas Tehniskā universitāte
      Dr.hab.sc.ing. Igors Kabaškins, Transporta un sakaru institūts

 

Projekta izpildītāji:

  • Rīgas Tehniskā universitāte, Transportbūvju institūts
  • Transporta un sakaru institūts (bez VPP finansējuma)

Projekta īstenošanas ilgums: 48 mēneši (2010-2013)

 

Mērķis: Drošas un ilgtspējīgas autoceļu transporta infrastruktūras attīstība, izstrādājot inovatīvas un videi draudzīgas metodes transporta infrastruktūras efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai (1. un 2.uzdevums) un ilgtermiņa attīstībai, stratēģisko un operatīvo lēmumu pieņemšanas nacionālās transporta sistēmas attīstības jomā informatīvo atbalstu nodrošinošo savstarpēji saistīto instrumentu, metožu un normatīvās dokumentācijas metodoloģijas izstrāde un sistēmas izveide (3. līdz 7.uzdevums).

 

Uzdevumi: 

  1. Izstrādāt metodes un tehnoloģijas tiltu konstrukciju drošuma un ilgmūžības nodrošināšanai, kas balstās uz faktiskajām transporta slodzēm un konstrukciju materiālu raksturojumiem, tiltu konstrukcijām raksturīgu sabrukuma risku analīzi, apkārtējās vides ietekmes kvantitatīva novērtējuma modeļiem, konstrukciju bojājumu attīstības modeļiem, kalpošanas laika kritēriju formulēšanu un to jūtīguma izpēti, kalpošanas laika prognozēšanas metodes izstrādāšanu tiltiem.
  2. Noskaidrot ceļa redzamības attālumu ietekmi uz ceļu satiksmes negadījumu biežumu un to samazināšanas iespējas, modelējot ceļa horizontālā un vertikālā plānojuma parametrus, tā uzlabojot projektējamo autoceļu redzamības apstākļus.
  3. Izstrādāt transporta infrastruktūras attīstības sasaistes modeli ar teritoriju attīstības plānošanu un reģionālo attīstību, kā arī priekšlikumus uz vietējiem resursiem balstītu jaunu tehnoloģiju izmantošana transportā, izpētīt iespējas videi draudzīgajiem un klimata pārmaiņu samazinošajiem risinājumiem.
  4. Noskaidrot ceļa redzamības attālumu ietekmi uz ceļu satiksmes negadījumu biežumu un to samazināšanas iespējas,   modelējot ceļa horizontālā un vertikālā plānojuma parametrus, tā uzlabojot projektējamo autoceļu redzamības apstākļus. Izstrādāt metodes un tehnoloģijas tiltu konstrukciju drošuma un ilgmūžības.
  5. Informatīvā atbalsta nodrošināšanas  vienotas sistēmas modeļa izstrāde stratēģisko un operatīvo lēmumu pieņemšanas nacionālās transporta sistēmas jomā. 
  6. Ārējo scenāriju attīstība uz globālo (Eiropa-Āzija) un reģionālo (Baltijas jūra) transporta tīklu tendenču analīze.
  7. Nacionālas transporta sistēmas ārējās un iekšējās attīstības modelēšanas scenāriju modeļu kompleksa izstrāde.

Aktivitātēs (1. un 2. uzdevums):

 

1.1. aktivitāte. Apkārtējās vides ietekmes uz dzelzsbetona tiltu konstrukcijām kvantitatīvā novērtējuma analīze.  Aktivitātes mērķis ir savākt un analizēt informāciju par Latvijai raksturīgas apkārtējās agresīvās vides raksturojumiem, dot to kvantitatīvo novērtējumu. Darba rezultātā tiks apkopta informāciju par Latvijai raksturīgas apkārtējās agresīvās vides raksturojumiem, dot to kvantitatīvo novērtējumu. Parasti betona bojājumi rodas apkārtējās vides un betona mijiedarbības rezultātā, kur galveno lomu spēlē dažādi mitruma, gāzu un jonu transporta mehānismi un iedarbes modeļi, kas tiks analizēti izstrādātajā darbā.

 

1.2.aktivitāte. Satiksmes slodžu sastāva un intensitātes analīze uz Latvijas tiltiem.  Plānots veikt satiksmes slodžu sastāva un intensitātes analīzi Latvijas tiltiem. Latvijai raksturīgas smagsvara satiksmes ietekmes modelēšana, izmantojot uz varbūtību balstītus slodzes modeļus. Darba rezultātā tiks savākti un analizēti dati par satiksmes slodžu sastāvu, izvietojumu un klasifikāciju, tiks analizēts uz varbūtību balstīts teorētisks slodžu iedarbes novērtējuma modelis. 

 

1.3. aktivitāte. Kalpošanas laika prognozēšanas metodes izstrādāšana dzelzsbetona tiltiem.  Konstrukciju bojājumu attīstības modeļu izpēte un atbilstības novērtēšana, izmantojot datus, kas iegūti inspekciju, betona testu un apkārtējās vides iedarbības izmaiņu novērtējuma rezultātā. Bojājumu attīstības modeļu kalibrēšana ievērtējot Latvijai raksturīgus vides raksturojumus. Kalpošanas laika kritēriju formulēšana un to jūtīguma izpēte, kalpošanas laika prognozēšanas metodes izstrādāšana dzelzsbetona tiltiem.

 

1.4.aktivitāte. Drošuma līmeņa noteikšanas metodes izstrādāšana autoceļu tiltiem.  Drošuma līmeņa noteikšana autoceļu tiltiem. Konstrukciju pārbaudēs ar statisku un dinamisku slodzi iegūto rezultātu analīze. Tiltu drošuma analīze tiks veikta, izmantojot uz varbūtību balstītas aprēķinu metodes. Darba rezultātā tiks apkopoti tiltu pārbaužu ar statisku un dinamisku slodzi rezultāti par  48 gados veiktajām tiltu pārbaudēm, tiks analizēti iegūtie rezultāti, kas palīdzēs iedarbes novērtējuma modeļu kalibrēšanai un jūtīguma analīzei. Darba rezultātā tiks izstrādāta metode tiltu drošuma analīzei, izmantojot satiksmes slodzes iedarbes modeļus, materiāla īpašību attīstības modeļus un konstrukcijām raksturīgu sabrukuma risku analīzi. 

 

2.1. Aktivitāte. Slodzes palielināšanas iespaids uz ceļa konstrukcijas nestspēju, kalpotspēju un vides kvalitāti. Ceļa konstrukcijas kalpotspējas novērtēšanas metodoloģijas izstrāde izmantojot iebūvējamus sensorus. Palielinātas ass  slodzes  ietekmes uz ceļa konstrukciju novērtējums. Slodzes palielināšanas atspoguļojums ceļa kalpotspējas un vides kvalitātes izmaiņās. Ceļa konstrukcijas kalpotspējas īpatnības Latvijai raksturīgajos grunts, hidroloģiskajos un klimatiskajos apstākļos.

 

2.2. Aktivitāte. Ceļa redzamības attāluma ietekme uz satiksmes drošību Latvijā un tā novērtēšanas metodika esošiem ceļiem.  Satiksmes drošības rādītāju uzlabošanas iespēju pētījums, uzlabojot tikai redzamības apstākļus. Izstrādāta ceļa redzamības attāluma noteikšanas tehnoloģija, izmantojot GPS un aero un mobilās lāzerskanēšanas datus. Satiksmes drošības situācijas analīze uz Latvijas ceļiem, pēc redzamības attāluma datiem.

 

2.3. Aktivitāte. Ceļa telpiskais risinājums un autovadītāja darba spējas.  Ceļa telpiskā risinājuma analīzes tehnoloģiju izstrāde. Uz autovadītāja uztveres spējas un emocionālā stāvokļa  analīzes datiem balstītu, ceļa telpiskā risinājuma analīzes tehnoloģiju izstrāde, piesaistot tos cilvēka psihofizioloģijas pētījumu rezultātiem.

 

2.4. Aktivitāte. Ceļa redzamās ainas nozīme un interpretācija, izmantojot autovadītāja fizioloģisko refleksu pētījumus.  Esošo pētījumu rezultātu interpretācija izmantojot autovadītāja fizioloģisko reakciju analīzes iespējas. Ceļa redzamās ainas un redzamības attālumu likumsakarību, ievērtējot autovadītāja psihofizioloģiju, apkopojums. Esošo pētījumu rezultātu interpretācija izmantojot autovadītāja fizioloģisko reakciju analīzes iespējas. Jaunu pētījumu virzienu sintēze ceļa telpiskās uztveres jautājumos.

  

Sasniedzamie rezultāti (3. līdz 7. uzdevums):

 

  1. Zinātniski pamatotas loģistikas pieejas izstrādāšana starptautisko starpmodālo un multimodālo kravas pārvadājumu vadīšanai.
  2. Ārējo scenāriju attīstība un globālo (Eiropa-Āzija) un reģionālo (Baltijas jūra) transporta tīklu tendenču analīze.
  3. Reģionālo transporta loģistisko sistēmu formēšanas zinātniskais nodrošinājums.
  4. Transporta sistēmas telekomunikāciju un informatīvā nodrošinājuma integrēta modeļa izstrāde. 
  5. Loģistisko pārvaldes lēmumu efektivitātes novērtējuma kritēriju izstrāde.
  6. Transporta plūsmu un loģistiskās sistēmas mezglu darbības modelēšana.
  7. Jaunu tehnoloģisku platformu izmantošanas nodrošināšana, kas ceļ loģistisko kanālu funkcionēšanas efektivitāti (navigācijas un sakaru satelītu sistēmas, integrētie informatīvie tīkli u.c.).
  8. Izstrādāts pētījums par ceļa redzamības attālumu ietekmi uz ceļu satiksmes negadījumu biežumu,izmantojot ceļa horizontālā un vertikālā plānojuma parametru modeļus, tā uzlabojot projektējamo autoceļu redzamības apstākļus.
  9. Izstrādāts pētījums par satiksmes slodžu ietekmi uz ceļu konstrukciju nestspēju un kalpošanas laiku, kā arī izstrādāti ceļa segas aprēķina modeļi. Sagatavotas un izdota rekomendācijas ceļa segas aprēķinam.
  10. Izstrādāta metode dzelzsbetona siju tiltu kalpošanas laika prognozēšanai, kas balstīta uz vides ietekmes kvantitatīvā novērtējuma un  bojājumu attīstības modeli. Izstrādāta metode tiltu minimālā drošuma līmeņa noteikšanai, kas balstīta uz faktiskajām, Latvijas   autoceļiem   raksturīgām,   transporta   slodzēm   un   konstrukciju   materiālu raksturojumiem.

 

Paredzamo rezultātu zinātniskā nozīmība:

 

  • Izstrādāts pētījums par ceļa redzamības attālumu ietekmi uz ceļu satiksmes negadījumu biežumu, izmantojot ceļa horizontālā un vertikālā plānojuma parametru modeļus, tā uzlabojot projektējamo autoceļu redzamības apstākļus.  
  • Izstrādāta metode dzelzsbetona siju tiltu kalpošanas laika prognozēšanai, kas balstīta uz vides ietekmes kvantitatīvā novērtējuma un bojājumu attīstības modeli.
  • Izstrādāta metode tiltu minimālā drošuma līmeņa noteikšanai, kas balstīta uz faktiskajām, Latvijas autoceļiem raksturīgām, transporta slodzēm un konstrukciju materiālu raksturojumiem.  
  • Izstrādāts transporta infrastruktūras attīstības sasaistes modelis ar teritoriju attīstības plānošanu un reģionālo attīstību, kā arī izstrādāti priekšlikumi uz vietējiem resursiem balstītu jaunu tehnoloģiju izmantošanai transportā, izpētītas videi draudzīgo un klimata pārmaiņu samazinošo risinājumu iespējas. 
  • Izstrādāti priekšlikumi transporta ilgtermiņa attīstībai.
  • Izstrādāta informatīvo atbalstu nodrošinošo savstarpēji saistīto modeļu, programmatūru, metožu un normatīvās dokumentācijas metodoloģija stratēģisko un operatīvo lēmumu pieņemšanai nacionālās transporta sistēmas attīstības jomā.  

 

Paredzamo rezultātu praktiskā nozīmība:

 

Programmas realizācija veicinās drošas un ilgtspējīgas transporta infrastruktūras attīstību, izstrādātās inovatīvās un videi draudzīgās metodes uzlabos transporta infrastruktūras efektivitāti un kvalitāti. Veiktā darba rezultāti tiks izmantoti tiltu drošības līmeņa noteikšanai un dzelzsbetona tiltu kalpošanas laika prognozēšanai.

   










CAPTCHA

A A A
Vēstule KĶI
Ierosinājumi par mājas lapu
© 2007-2016, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts
Lapa atjaunota 20.12.2011.